Piedod, Sofij, bet tu nebūsi mans ezera/meža ugunskura upuris. Man šai lomai jau ir noskatīts kāds cits. Sākumā man likās, ka tā būs mana sīkā māsa, bet šodien es sapratu, ka neviens mani nemāk nokaitināt Tik ļoti kā Dita. nu vnk TIK ĻOTI. Un viņa var mani uzskatīt par, citēju, "duru", jo es nenovaldījos un uztaisīju viņai sarkanus pleķus uz rokas, kurus viņa dēvē par zilumiem. Bet dzīve nav tik vienkārša kā pāris tikko pateikti teikumi vai izdarītas lietas. Tas iestiepjas garāk. Tā nav tikai par mirkļa iespaidiem. Tas ir sarežģītāk. Vismaz manējā. Bet tāpēc laikam ārstēties eju es, nevis viņi.