 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dīvaina sestdiena. Visa diena vienā troksnī, klausoties visādu pakāpju dziedātājus un skatoties 'interesantus' dejotājus un mēģinot neuztvert atsevišķu žūrijas locekļu pilnīgi neadekvātos komentārus, tajā pašā laikā mēģinot izdomāt kkādu kompromisu tam visam, lai visi būtu apmierināti. Jā, mans pasaules lāpīšanas sindroms pēdējā laikā uzdarbojas īpaši aktīvi. Vakarā ar māsu redzējām The Colt uzstāšanos Ogres centrā, bija forši. Atnākam mājās - mamma ar savu labāko draudzeni jau četras stundas dzer, ir patērējušas apbrīnojami lielu alkohola daudzumu ir salīdzinoši skaidrā kondīcijā. Līdz brīdim, kad mana dārgā māte uzkrīt uz galda un pīkst, ka rīt ne uz kādu darbu neies. (Protams, gāju es. Bet arī viņa manā vietā ir gājusi.) Izeju ārā ar suni, atgriežos mājās ar bridža čali un divām vīna pudelēm un brendiju. Tā mēs te līdz sešiem rītā nosēdējām, nočillojām, ar Renāti izdarot neiespējamo. Īpaši ņemot vērā, ka mana māsa visu vakaru un nakti bija ļoti apjukusi. Par visu. :P Mans kopsavilkums: kā Lilita teica "Ja tā paklausās no malas, tad tava dzīve ir interesanta. Visu laiku kaut kas notiek, ieskaitot kkādu virzību zināmā vai nezināmā virzienā. Kas tieši ir tas, kas tevi tajā visā neapmierina?". Un es nezinu, kas tas ir, bet ir. Arī vakar naktī. Vienā brīdī mana māsa man teica, lai es viņai pastāstu, kas par lietu, nevis stāvu pie sava glada un klusi slauku asaras. Bet iemesli lai pagaidām paliek pie manis.
Tags: atskaite, dīvainas lietas
Current Mood: miegains
Current Music: tūlīt hoķis
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izrādās, ka pat tāds mazs nieks kā ~ 10 stundas bridža turnīrā (pēc pilnīgi negulētas nakts) spēj dot kādu dzīves mācību. Manā gadījumā tā bija tāda, ka tomēr.. tomēr arī es esmu spējīga savākties brīdī, kad šķiet - viss, lūztu, vairs nevaru, tūlīt s*** būs, nav vērts. Jo es ievilku elpu, novilku biezo jaku (siltums mani iemidzināja), pateicu, ka tas ir jāizdara, citādāk Naurim acīs nevarēsim rādīties, un izdarīju, kā rezultātā mēs sasniedzām to, ko gribējām. (Pat pēc manas rīta sarunas par to, kā ir apnicis - spēlēt, spēlēt un tik un tā nemācēt un turnīros noraut pēdējās vietas, ai apnicis, nespēlēšu.) Varbūt man būs jauna lasāmviela. Varbūt man būs jauna elpa.
Tags: atskaite, labas lietas
Current Mood: izgulējies
Current Music: twinkle, twinkle galvā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ko darīt, ja dzīve met riņķus, lai atkal un atkal atgrieztos tajā pašā melnajā caurumā, no kura tik izmisīgi esi centies tikt ārā visa iepriekšējā riņķa garumā? Cīnīties. Tas tā kā ar vējdzirnavām. Ko darīt, ja nav ne spēka, ne motivācijas cīnīties? Ko darīt, ja nevar atrast, kāpēc lai no rīta celtos ārā no gultas? Ko darīt, ja nav neviena, kas varētu palīdzēt?
Tags: deprešns, neatceries
Current Mood: pš
Current Music: TV
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ir sajūta, ka mirstu. Tieši šinīs dienās un šinī laikā. Pa naktīm nevaru pagulēt - mostos aukstos sviedros un sajūta, ka sautējos ārā. Pa dienām nevaru padzīvot - pārāk karsti, pārāk drūmi un pārāk nogurdinoši. Šķiet, ka ir draņķīgi ar sirdi, plaušām, svaru un visu citu. Šodien pirmo reizi pa ilgiem laikiem stāvēju ielas malā, gaidīju, kad mašīnas aizbrauks garām un mani pārņēma vēlme vnk iet pāri - kas būs, būs. Ir sajūta, ka gribas izgaist. Tieši šinīs dienās un laikā. Nav nekā, kas pieturētu pie zemes. Nav nekā, kas piespiestu uzrakstīt kursadarbu. Gribas vnk padoties, gulēt un atkal neko nedarīt. Katru dienu kontaktēšanās ar cilvēkiem ir kā zobu sāpes, kuras tu nevari novērst un kurām tu nevari pretoties. Katru dienu kontaktēšanās ar sevi ir kā vilkšanās cauri peļķēm - auksta, slapja un vispārīgi nepatīkama.
Tags: deprešns, neatceries
Current Mood: slikts
Current Music: - - -
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dzīve rit uz priekšu, ja ķeras klāt, viss notiek. Dabūju tulkošanas praksi ar rekomendācijas iespējām un spēju pārbaudīšanu. Darbs arī notiek. mācības pagaidām tikai nedaudz iepaliek - dabūju atgādinājuma e-pastu no kursa darba vadītājas, ka pēc pusotra mēneša jānodod gatavs darbs un šonedēļ būtu pēdējais brīdis, lai iesniegtu outline, citādi viņa man maz ko varēs palīdzēt. Feeling kind of panicky about all that, bet es esmu pirmais cilvēks, kam man jāpierāda, ka es varu pārkāpt sev pāri, ka es spēju vairāk nekā man šķiet. Saka, ka sākumā ir jānotic pašam sev, lai citi sāktu tev ticēt. I think it's true. Everything starts within yourself. High time to start that - within myself and eventually maybe even further.
Tags: atskaite, pār-domas
Current Mood: ap-ķērīgs
Current Music: The Script - If you could see me now
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ir cilvēki, kam tu vari atdot savu sirdi un dvēseli (un šādos brīžos es tiešām neloģiski ticu, ka viņa ir, pat ja nevaru viņu nodefinēt, bet kkas iekšā tik ļoti sāp, bet zini, ka tā nav fiziskā sirds, bet sāp fiziski nevertheless), bet viņi tik un tā atstāj tevi tukšu un vienu. Un tu pat nevari uz viņiem dusmoties, jo, pirmkārt, viņi tādi vnk ir, un, otrkārt, tev jau sen būtu jāzina, ka viņi tādi ir un kkas jāmaina savā attieksmē. Bet nevar. Tik un tā katru nākamo reizi tu dod un dod, zinot un tomēr cerot. Ballīte bija izdevusies, vismaz visiem citiem. Man - as you see. Arī es šovakar dabūju dzirdēt, ka viss ir galvā un tieši tāpēc mans dvēseles radinieks ir un vienmēr paliks (neskatoties ne uz kādiem apstākļiem) tieši tas, kas viņš ir. Pat ja es nedabūju ar viņu komunicēt pietiekami daudz, pat ja man pašai sev dažkārt gribas iespert par to, ka nesanāk laika.. Es zinu, ka vismaz tas man ir - vismaz viens cilvēks, kurš vienmēr būs. Paldies (and that even doesn't cover it).
Tags: atskaite, neatceries
Current Mood: rīta nogurums
Current Music: - - -
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
