|
Novembris 14., 2022
 | 10:08
Tā sajūta, kad sirsniņa ir sadzijusi, saaugusi, sarētojusi, kreveles nokritušas, un plāna ādas kārtiņa pieļauj asins cirkulāciju un nervu jutīgumu, bet šķiet arī, ka nekad vairs, ka ir durvis, kas ir pavisam aizvērušās, aizcirstas no iekšpuses, un viss, ko es varētu saukt par "es", ir palicis ārpusē un domā, ka tā arī ir labāk
Tā sajūta, ka Daughter vairs nav par skumjām, bet par nostalģiju pēc skumjām, kuru vairs nebūs
Mūzika: Daughter - Numbers
|
Novembris 9., 2022
 | 11:51
Kura dzīves sfēra (mūsdienās, Latvijā) jums šķiet visvairāk atbilstoša tam, lai uz tās bāzes izveidotu maģisku/reliģisku kultu, ar pieņēmumu, ka, ja tiks ziedots pienācīgi, pareizi un īstajā zvaigžņu stāvoklī, tad viss būs brīnišķīgi un "tik augstu līmeni es negaidīju, rakstīsim pateicības feisītī", "es nesaprotu, par ko citi gaužas", bet, ja kaut ko sev nezināmu būsi izdarījis aplam un sadusmojis dievības, tad iestāsies pilnīgs ķīselis un absurdākās, nomokošākās neiespējamības ever, līdz momentam, kurā tu sāc šaubīties par savu veselo saprātu, jo "nevar būt, ka citi ar to saskaras un izdzīvo, un vēl GADIEM?" Bet noteikums ir tāds, ka pat tie, kas tur ir iekšā, ir tādi "well hvz kā tas notiek kā paveicas, var arī radikāli nepaveikties, un mēs īsti nezinām, kā tas notiek"
Es balsotu par medicīnu (arī tad, ja ir pieejami maksas pakalpojumi papildus valsts dotētajiem)
Bet droši vien arī VID?
Izglītība? Līdz kuram līmenim?
Weirdly enough, kultūras nozare, vismaz ja par to grib dabūt kaut kādu naudu & atzinību
|
Novembris 7., 2022
| 08:55
Ugh, tas derdzīgais pārslodzes brīdis, kurā ir akūta nepieciešamība komunicēt komplektā ar hronisku nespēju to darīt kaut cik ok. Es esmu diezgan pārliecināta, ka tieši šie periodi ir tie, pēc kuriem cilvēki izveido priekšstatu par mani kā par personu, un varbūt tas ir arī taisnīgi.
|
Oktobris 29., 2022
 | 11:09
“It’s safe to love you,” you murmur, in startled realization.
“Yes.”
/ NK Jemisin
|
Oktobris 26., 2022
 | 21:22
Sēžam, tātad, ar konkurenti uz pētniecisku pozīciju, pļāpājam par posthumānismu
- ok tad kā tu tulko nonhuman?
- citbūtne
- hmmmm, tas man neder, jo es runāju arī par lietām... lai gan, no otras puses, lietas arī "ir", tātad tās ir būtnes...
- vēl bija vārds "radība", bet tam ir reliģiskas konotācijas
- jā, un nav jau teikts, ka tas ir radīts, varbūt drīzāk radies... varētu lietot vārdu "rasts"
- hmmm
- ...tas labi piederētos kvīru studijās
- (spēji nosarkst) jā, man jau šķita, ka tur kaut kas nav kārtībā
|
 | 20:09
Es neatceros, ka jebkad būtu tā fanojusi par kādu savu ķermeņa aspektu kā par to, kā man mati nosirmojuši, vienkārši amazing, viņi vizuļo kā fucking eņģeļmati eglītē vai kaut kas tāds, un dažas šķipsnas līdz ar to šķiet gaišākas, ahhh <3
|
Oktobris 16., 2022
 | 15:12
Satori neuzaicināja prozistu uzrakstīt dzejoli "lol kas jums kaiš?!"
|
Oktobris 13., 2022
| 18:37
“I must not fear. Fear is the mind-killer. Fear is the little-death that brings total obliteration. I will face my fear. I will permit it to pass over me and through me. And when it has gone past I will turn the inner eye to see its path. Where the fear has gone there will be nothing. Only I will remain.”
― Frank Herbert, Dune
|
| 07:01
Būt atbildīgai par to, par ko nevari būt atbildīga, un zināt, ka nepiedosi sev, ja notiks tas, kas notiks neatkarīgi no tavas gribas,
un vienlaikus zināt, ka ir ir reālas, kontrolējamas darbības, kuras tu vari izdarīt, un ka šīm darbībām būs efekts, bet šī kontrole un šis efekts neatceļ teikuma pirmo daļu
|
Oktobris 11., 2022
 | 11:31
Ak, tas apšaubāmais prieks, kad tu gadiem esi uztvēris cilvēku kā ļaunu mērgli, bet vienmēr šaubījies, jo kurš gan atceras, kā šis Šlesi reklamēja un dievojās, ka tas viss no tīras sirds un paša līdzekļiem (lai apietu vēlēšanu likumu), un gadiem vienkārši ej apkārt ar līkumu, un pieņem, ka varbūt kļūdies un varbūt cilvēks ir izaudzis un mainījies, un varbūt ir pelnījis otro iespēju,
un tad izrādās, ka ņihuja, mērglis bija, mērglis paliek
Jā, es skatos uz tevi, Nil Saks Konstantinov
// anonīmiķi, ne tur trāpījāt, "atsūkāt Nilam Saksam" ir citā adresē
|
Oktobris 10., 2022
| 10:51
Domāju par gaidāmo KAS II lekciju, kur viņiem starp visu citu jātulko arī vārdu savienojums "old Uncle Jesus", nejauši uzģenerēju prātā dialogu
Es: - ..bet mēs saprotam, ka tas ir domāts pārnestā nozīmē, jo Jēzus taču nodzīvoja tikai līdz 33 gadiem, tātad nekad nebija vecs...
KAS II: - Tas ir kā, nebija vecs?!
|
| 07:13
Tagad mans top guilty pleasure ir (un droši vien Rīgā kļūs par nesasniedzamo sapni) ledus kafija piena pakās.
|
Oktobris 9., 2022
 | 22:24
Man šķiet, ka starp skumjākajām lietām pasaulē ir tās dāvanas, kuras mēs esam kādam sarūpējuši, bet nevaram tās uzdāvināt, un nezinām, vai kādreiz varēsim
un tā ir visīstākā atvadīšanās no cilvēka, sūds par visu drāmu vai nesarunāšanos vai pat zināšanu, ka tas cilvēks ir miris, visām tām lietām
tu to cilvēku pa īstam zaudē tad, kad izmet ārā dāvanu, ko biji sagādājis
|
| 16:35
Ciba, tu, kas visu zini, atgādini autoru (es pēkšņi dabūju šo te galvā, bet ne sitams neatceros, kas tas bija)
Pie frakas kurpes jānopērk
Un arī suns vēl jāiegādā
Pa naktīm psalmus dziedāsim
Nekas, gan izkulsimies kaut kā
Hints tātad, ka grāmata ir izdota pirms 2000. gada stabili, es pat teiktu, ka vēl agrāk, pēc neskaidras atmiņas krievu autors, drīzāk labi zināms, vēl neskaidrāka atmiņa liek minēt Bulgakova "Jauna ārsta piezīmes"? Nu kaut kas tipa tavo
|
| 14:53
Aizmirsu pastāstīt vakardienas prozistu gājienus
Nu labi, pirmais bija mans
"Tas ir labs stāsts, tu to vienkārši pārrakstīsi... kaut kad, kad iemācīsies rakstīt"
Otrais bija no dāmas, kolēģim. patiesā sirsnībā: "Un ir tik amizanti skatīties, kā vīrietis raksta"
(izspļāvu alu uz klaviatūras, iedevu viņiem linku uz Man who has it all)
|
Oktobris 7., 2022
| 09:02
Ceļojuma piezīmes:
- braukt 18 h ar autobusu tomēr ir smieklīgi; visi tie cilvēki, kas nakts vidū šķita pēdējie mošķi, jau pirms varšavas rīta gaismā izrādījās diezgan fine, kamēr līdz berlīnei dabraucot, konstatēju, ka es vispār tur vienīgā pēc purna no austrumeiropas (daļa, protams, izkāpa/iekāpa, bet tik un tā)
- varšava, izrādās, saistās ar kaut kādām ļoti siltām sajūtām, lai arī it kā tak nav pamata, bet, izrādās, ir
- lai aizietu no autoostas līdz viesnīcai, izgāju cauri kaut kādam Berlīnes Mežparkam, saelpojos rudens gaisu, saklausījos putniņus un saskatījos uz visdažādāko gaumju mājiņām, no stūra, kur "man te kaut kur kaut kas iespiests bet toties simtgadīgi košumkrūmi", līdz "manām mājām, lūdzu, nepieciešami 100 metri zaļās zonas, lai norobežotu tās no klusas, bruģētas ieliņas", un visa veida arhitektoniskām izvirtībām pa vidu, tostarp arī gandrīz pilnīgi neapgaismotām ieliņām
Tagad drūmi apsveru, vai pēdējā dienā padoties un darīt sabtransu vai tomēr ne (vakar vakarā likās, ka nomiršu) un arī vai tomēr nepārcelt otrdienas nodarbību (jo man liekas, ka nomiršu, ja mēģināšu vienā dienā izbraukāties ar autobusu, sabakstīt komentārus tulkojumiem un vēl izanalizēt tos tulkojumus)
|
Oktobris 5., 2022
| 07:53
Plusmīnus pieaugušā dzīvē ir diezgan īss posms, kurā cilvēkam nav ne pusaudzīgas/jauneklīgas pārliecības par visu, ko saka un ir iemācījies augstskolas pirmajā kursā, ne arī jomas eksperta pārliecības par to, ka tas, ko pats saka, ir patiesi tāpēc, ka to saka jomas eksperts,
vot šo posmu pastiept drusku garāku, tas būtu jauki
/Lai gan jāatzīst, ka daži personāži droši pārlec no pirmās fāzes pēdējā vispār bez aiztures
|
Oktobris 4., 2022
| 06:37
Ap 50+ lpp beidzot mainīju savas domas par Bereļa grāmatu (nav baigi svarīgi, bet jāpiemin, lai nesanāk tikai gānīšanās), viņš tiešām ir izlasījis daudz labu grāmatu par rakstīšanu un ne tikai atzīst to eksistenci, bet arī atbilstošās vietās citē - šobrīd man reāli pietrūkst literatūras saraksta grāmatas beigās, nevis tikai piezīmes atsevišķo eseju beigās.
Tas vēl arvien nav tas, ko es gaidītu no grāmatas par rakstīšanu, bet atkal, priekš grāmatas ar šo nosaukumu ir ok.
Pēc loģikas vajadzētu apsēsties un saprast, kas tieši man šajā grāmatā pietrūkst, jo kaut kas reāli pietrūkst, no trešās puses, varbūt ka kopā ar Laura Gundara "Dramatiku" (kura tur līdz šim nav pieminēta, kas ir dīvaini, jo nevar tak būt, ka Berelis nav lasījis) tiešām ir nosegts plusmīnus tas lauks, kas ir vajadzīgs.
Man šķiet, ka mana problēma (vēl arvien) ir tur, ka es nevaru iedomāties, kurā rakstīšanas brīdī man reāli tas teksts noderētu. Pirms rakstīšanas toč nē, "pusiesākts teksts spiež uz dvēseles, un es nezinu, ko ar viņu darīt" arī nē, reāli es viņu lasu stāvoklī "nahuj vispār rakstīt, sūdskautkāds" un tur arī palieku. Man šķiet, ka tas pat nav efekts no stāstītāja intonācijas (lai gan intonācija, protams, ir nu jā), bet drīzāk no sajūtas, ka "labākās esejas daļas ir tās, kuras ir apaudzētas apkārt labāku tekstu citātiem" un attiecīgi "mūsu provinces autora grāmata ir laba tad, ja atgādina par citu, labāku grāmatu".
|
Oktobris 3., 2022
| 11:16
Cibiņi, paturiet īkšķīti, LCD, Tev viss tāpat redzams, *uztaisa kaķīša actiņas*
|
Septembris 28., 2022
| 20:47
Akjezus, kāds sātans mani dīdīja pirkt to bereļa grāmatu, esmu 25. lpp., redaktora plakstiņš raustās, un tagad šito salasīsies visi vanabiji un tā arī mauks, ibiomaķ
Es kaut kā biju gaidījusi, ka sliktākais būs, ja viņš būs sarakstījis kaut kādas muļķības, bet netak, viņš vienkārši nav uzrakstījis neko. Pieņemami stilizētā profesionāla grafomāna manierē.
/Šis nav oficiāls viedoklis, kādu es no 25 lpp nevarētu izteikt
/Bļejebaķ, nu labi, no 37 lpp arī ne, bet nu bļejebaķ
|
|
|
|