ō, ja bija jāiedomājas šitāda tipa piemērs, tad es atkarībā no tā, kas ir uz strīpas, diezgan iespējams arī "zaudētu integritāti". jo manā uztverē šī nav "integritātes zaudēšana", t.i., manuprāt, kamēr es apzinos, ka šo lietu daru šī konkrētā mērķa labā un vienreiz, un netiek nodarīts objektīvs kaitējums nevienam, es neuzskatu, ka es "zaudēju integritāti". (piemērs par spiegošanu krieviem vai nepatiesas liecības sniegšanu tiesā no šāda viedokļa ir sarežģītāks, jo tur var tikt nodarīts kaitējums trešajām personām). es iztēlojos to zaudēšanu kā kaut ko daudz briesmīgāku, piemēram, ka man būtu jāzaudē tur spēja loģiski domāt vai pašapziņa, kas man jau tā ir maz, vai tādā garā - un to es tomēr negribētu ziedot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es iedomājos tāda tipa piemērus, kurā cilvēks tiešām truly identificējas ar to, ko ziedo. un es respektēju karojošus kristiešus/ateistus, citādi nespēju viņus saprast :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kad es izdarīju izvēli, tad es arī tā iedomājos, bet tad, kad komentāros sāka parādīties konkrēti piemēri, tad (gandrīz) nekas tur minētais man nelikās tāds, kas baigi kaitētu manam priekšstatam par savu "es", un tad es sāku šaubīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oj, es vienkārši negribēju rakstīt to, kā tas truly is, un izdomāt adekvātus piemērus baisi grūti

(Reply to this) (Parent)