Marts 30., 2015
| 20:25
|
Comments:
Hm. Ja es pareizi saprotu/ iztēlojos šāda veida situācijas, tad lielākā viņu daļa novārās uz komunikāciju un iesaistīto aģentu Aumanna tipa savietojamību. Nu un tas jau minētais variants ar komunikacijas viennozīmību - bez mājieniem daudznozīmībā utt.
Tas ir dialoga režīmā noskaidrojam tieši kā īpašības (1) izraisīja novēršamo situāciju, tieši kas (kādas citas sūdīgas lietas)notiks, ja īpašības (1) pazudīs, ko mēs uz to visu varam koordinēti un ortogonāli darīt.
Ortogonāli te nozīmē izjaukt binārās izvēles nosacījumus, iegūt paēdušas kazas un dzīvus vilkus.
tu tagad testē to mirkli, kurā es beigšu tipa māt ar galvu un teikt "jā, jā, palasīšu terminoloģiju un visu sapratīšu" un pāriešu pie hipotēzes, ka ir izstrādāts scientific lorem ipmsum, ar kuru tu dirsini cilvēkus?
No savas puses (kas saprot tur sarakstīto bez looking it up) varu sacīt, ka tas nav "lorem ipsum", bet tas ir neatpakots specžargons, which can still be a bad thing in unspecified communication. ctulhu — pie neatpakotiem jēdzieniem inferences distance var būt pārāk gara produktīvai sarunai, correct for that. ^^
I'm sorry. :]
Principā, dziļā doma bija "ja abas puses viena otru pietiekami labi pazīst un pārzina doto situāciju, ir jēga mēģināt nonākt pie risinājuma, kas ir minimāli draņķīgs abām pusēm".
jā, nu tas pats par sevi, done as well, I guess.
Ar uzsvaru uz to, ka sarunāšana ir baisi jaudīgs instruments, nenovērtēts un ar viņas palīdzību var tikt vaļā no sliktām izvēlēm starp bad un very bad. |
|
|
|
Sviesta Ciba |