Bet vai nav dīvaini uzskatīt, ka tiesības paust savu gaumi (muzikālo, seksuālo, literāro) ir kaut kā parākas pār tiesībām paust reakciju uz šo gaumi. Es tomēr visai augstu vērtēju latviešu uzticēšanos savas rekcijas paust. Ja, piemēram, salīdzina ar it kā megatolerantiem skandināviem, tad viņiem nevis nav reakciju, bet viņi tās uztic kādam tikai tad, ja tas ir tuvs draugs vai ģimenes loceklis.

(Reply to this) (Thread)

Nu, kādā ziņā, es domāju, ka tu totāli drīksti savā cibiņā apmīļot visus, kuru tiesības būt homofobiem mērgļiem tiek kaut kādā veidā ierobežotas. Vai uztaisīt demonstratīvi vienaldzīgo ballīti.

Lai arī, man šķiet, ir atšķirība starp "seksuālo orientāciju" un "gaumi" - orientācija ir tipa "cik liela iespējamība, ka tev iepatiksies puisis vai meitene", kamēr gaume ir "vai tev patīk blondīnes ar lielām krūtīm vai trauslas rudmates" / "vai tu pavelcies uz lielu IQ vai, tieši otrādi, intelekts nav savienojams ar seksu". Gaume var diezgan viegli mainīties dzīves gaitā (no "guļam tikai ar dzejniekiem" es plūstoši pārgāju uz "dajebko, ka tik ne dzejnieks" - un, piezīmēsim, ne reizi neesmu par šo gaumes maiņu saņēmusi nekādus komentārus, lai arī tas visiem ir labi zināms, un man nav sajūtas, ka kāda viedoklis par šo manu gaumes maiņu būtu baisi apspiests).
Kamēr orientācija ir diezgan nemainīgs pasākums (t.i., lai arī es teorētiski varētu sākt salaist ar meitenēm, nekad nebūs tā, ka es principiāli atteikšos izskatīt vīriešu kandidatūras).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet par to jau arī runa, ka nekādā reakcija visbiežāk ir vai nu vienkārši pilnīga vienaldzība vai reakcijas norīšana, lai to izvemtu kādā sev uzticamāku ļautiņu kompānijā. Man ir draudzene, kuras ģimene ir viņas draudzene un spermas bankā radīts bērniņš, un viņa ir teikusi, ka viņai mazāk aizvainojošas šķitušas reakcijas, kad cilvēkam atkaras žoklis un viņš prasa "Kā tad tā?" nevis kad pokerface uzklausa un tad saka ok, bet tagad parunāsim par pamperu cenām.

(Reply to this) (Parent)

(bet tiesības paust reakciju uz kāda cita gaumi literatūrā, manuprāt, ir nevis apspiestas, bet veicinātas līdz absurdam. piemēram, pēc Luīzes Pastores raksta, kurā viņa pauž viedokli par vairāku citu autoru viedokli par bērnu literatūru, viņai iekomentēju tipa "klausies, man šķiet, ka tu tur kaut ko neesi līdz galam sapratusi", tad gan Pastore, gan Satori uz to reaģē ar tipa "davaj ka uzraksti savu viedoklīti par to visu")

(Reply to this) (Parent)