What, what, what. o.O

Es tevi nepazīstu (heh, tas izklausās idiotiski, bet es gribēju teikt, ka nezinu tavu situāciju, slimības vēsturi un diagnozi) un man nav ne mazākā priekšstata, kas tur notiek un kādi KKF konkursi, bet tas viss izklausās pilnīgi jokaini.

1) kas ir manuskripts ar 150 lpp? manuskriptus mēra vai nu vārdos (angļu valodas standarts) vai zīmēs (latviešu un citu aglutinatīvo valodu standarts) vai autorloksnēs (viena autorloksne = 40 000 zīmes ar atstarpēm, manā plānajā bērnu grāmatiņā ir 4.5 AL, normāla izmēra grāmatā ir 10 AL, 8 AL ir okei, bet ar mazuma piegaršu)
2) mēnesī vai diviem grāmatu uzrakstīt var tikai vai nu cilvēks, kas zina, ko dara, vai pilnīgs iesācējs bez mazākās paškritikas
3) frāze "galvā teju visa grāmata uzrakstīta" nozīmē, ka visdrīzāk jāpieliek klāt vismaz 2-3 mēneši rakstīšanas procesam ;)
4) Rakstnieku savienība vispār nav rociņas turēšanas organizācija. Ja kāds rakstnieks piesakās tev turēt rociņu un izkūrēt tavu grāmatu, tad, ēēē, uztver to apmēram tāpat kā tad, ja tēvs tev saka "tad, kad es biju tavā vecumā, es ļoti gribēju kļūt par ārstu/juristu/sportistu/whatever, bet toreiz man nebija tādas iespējas, tādēļ būtu labi, ja tu tagad to izdarītu", ar to atšķirību, ka tēvs tevi vismaz mīl [I'm serious, pirmā grāmata vispār ir sūds, bet nu tad, kad tu tās kļūdas pieļauj, ir labāk, ja tu pieļauj savas kļūdas, nevis sava mentora kļūdas]
5) augstākminēto "pirmā grāmata vispār ir sūds" sindromu teorētiski var samazināt, nemēģinot viņu izdabūt ārā asapā. Tu varbūt man neticēsi, bet pasaule pastāvēs arī nākamgad un aiznākamgad, un nekāda apokalipse nenotiks, ja "fak, es nezinu, vai es protu/gribu/varu rakstīt un kā, bet nu manu grāmatu izdos, tātad noteikti viss ir kedā" aizstās kāda saprātīgāka doma.

/pieļauju, ka tas, kas tevi kūrē no tās RS puses, man par šito sadotu pa galvu, bet, ja tas ir Eipurs, tad ĻOTI LABI bļin, man ar viņu savi rēķini kārtojami :D ar ko arī diskleimerēju savu aizspriedumaino attieksmi

/teorētiski, protams, apokalipse nenotiks arī, ja to grāmatu izdos agrāk, bet tas var būt diezgan traumējoši rakstnieka paša attīstībai - gan versijā "fak, kas tas par sūdu tāds, labāk jāprecas, jāmaina uzvārdu un jāizliekas, ka to grāmatu uzrakstīja mana vecmāmiņa", gan versijā "es taču esmu tik ģeniāls rakstnieks, man jau ir izdota pirmā grāmata, ko es uzrakstīju 2 mēnešu laikā, iedomājieties, kas notiktu, ja es rakstītu 4 mēnešus!!!111!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) 150 lpp es pats izdomāju, mazāka apjoma grāmata manās acīs nav grāmata.

2) es zinu, ko daru (man ir tāda ilūzija :D ). Stāstu krājumu ar 10 stāstiem rakstīju gadu. Kopējais apjoms tam bija 60lpp...

3) Labi, tad tomēr jūnija konkurss man spīd. Vispār apvienot studijas un sesijas ar kaut kādiem rakstīšanas termiņiem var draudēt ar pārdegšanu. Rakstīšana ir atkarība, ko ļoti grūti atmest!!!

4) Man asaps par pirmo grāmatu bija pirms 17 gadiem. Zini tādu Ilzi Liliānu Muižzemnieci?

Viņai pirmā bija 9 gados laikam (http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/354987-15_gados_jau_otra_gramata_kaku_meitene) . Man nav 31, bet man pirmā publikācija patiešām bija 12 gadu vecumā. Cita lieta, ka žurnālistikā bērniem.

5) man tiešām neinteresē izdoties, man citi bez maz vai pieprasa, lai es izdodos. Neliek mierā. Varbūt izveidot fondu? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tā ir tava izvēle, protams.

(Nepadari to par citu izvēli.)

(Reply to this) (Parent)