Tur jau tā lieta, ka cerības nogalina pasauli. Kad Tu dod, neko negaidot pretī, tad ir vieglāk dzīvot. Pasaulē jau nav "tikai skaistais" vai "tikai neglītais," un tas, ko Tu dod, pasaulei nesīs tikai labumu nevis ļaunumu, kas jau savā būtībā ir pats svarīgākais. Tev nav jāgaida atzinība no citiem, ja jau pati zini, ka darīji pēc labākās sirdsapziņas. Angliski ir tas "it is supposed to be..." Par to mans draugs runāja, ka kurš tad to izdomāja? Mēs gaidām konkrētas lietas no konkrētiem cilvēkiem, bet nav jau likumu grāmatas, kurā rakstīts, kā pret kuru jāizturas. Cilvēki savā būtībā ir labi. Un, ja Tu sacepies par radušos neforšu situāciju, kurš no tā būs zaudētājs? Kāds cits vai ne-kāds cits?

(Reply to this) (Thread)

:))) vakara prieciņš.

(Reply to this) (Parent)