es vispār esmu apveltīta ar pacietību, kuras klātesamība ir kaut kur pie nulles atzīmes. un kašķīgu, nesavaldīgu iedabu. izsūtīt ārā pa durvīm lai nomierinātos (palūgt pasēdet savā istabā vai whatever kas uz to pusi) man liekas nezcik reižu labāk par atbildes lamāšanos un sankcijām uz ko es, iespējams, būtu spējīga, jebšu, nespējīga neiziet uz to.

bet nu jā. neviens jau nesolīja ka esot vecākam tikt galā ar savu raksturu pēkšņi būs dafiga vieglāk.

tas par to stundu izklausās forši.

(Reply to this) (Parent)