nesen uz manu līdzīgu pukstu vairāki ieteica uztvert lietas ar humoru. es it kā nesūdzos par humora trūkumu, bet reizēm man liekas, ka jābūt stingrajai mammai un kaut kā jāreaģē. gala beigās es vienmēr atgriežos pie secinājuma, ka mēs (es) jorpojām esam smilšukastes līmenī. kā toreiz spēlējām ģimenes un vecākus, tā arī tagad - atrodot role model, noskatoties viņa izdarības un ar pārliecību prezentējot tālāk kā savu.

ļoti iespējams es neesmu laba mamma, bet maniem bērniem jāizaug ar tādu kāda viņiem ir.

(Reply to this) (Thread)

Es pēdējā laikā pati cenšos pieturēties pie tā humora varianta, un tas strādā dafiga labāk nekā stingrība un dresēšana. Bet varbūt, zini, bērni debesīs izvēlas savus vecākus. (Incanti, kādas tad manējiem vēl bija alternatīvas, tipa "nu vēl tu vari piedzimt par kurmi, arī ļoti mīlīgs zvēriņš")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc Tu domā, ka Tu esi nākošā aiz kurmja hierarhijā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es kāreiz esmu PIRMS kurmja, es tā pieņemu, ja. tiesa, kurmju bērni ir izvēlējušies kurmjus, tā ka ko es varu zināt. :)

(Reply to this) (Parent)