Janvāris 14., 2014
| 08:41
|
Comments:
A kas tieši? Nu tobiš es varu izslēgt profesionālo kretīnismu pa daļām, bet šeit es īsti nesaprotu, kur citi redz šarmu. Tempā? Izteiksmes stilā? Metatekstualitātē? Šarmantajā sižeta banalitātē?
[tas izklausās uzbrūkoši, bet nav, jeibogu, nu tb es neuzbrūku tev kā lasītājai :)]
Ņemot vērā, ka man patīk lasīt banālus 19. gadsimta romānus (nu, tur Ostina, Brontē u.tml.), šis bija tieši manā gaumē. Kas uzrunāja - laikam jau temps, izteiksmes stils un tas, kā salikts stāsts stāstā. Katrā ziņā bija grūti atrauties, un pēc kāda laika sižeta mežģi ir aizmirsušies un var lasīt vēlreiz :)
nu skaidrs, man atkal tajos 19. gadsimta romānos kā reiz patīk moments "ar visu šito stulbo literāro tradīciju tomēr var uzrakstīt kaut ko krutu". bet nu neko, pārslēgšu domāšanu uz "nu priekš pirmā romāna jau diezgan mīļi, un es tiešām ceru, ka VV ir Atvuda, haha".
Izlasot P.P.S., jāpiezīmē, ka to minēto grāmatu neesmu lasījusi, ja būtu, tad varbūt vērtējums būtu cits.
nu nav taču jātaisnojas, tas tak forši, ka grāmata patīk :)
(Paldies liels, kaut kā laikam izdevās pieslēgties, nu, vismaz apjaust spēles noteikumus. Laikam.) |
|
|
|
Sviesta Ciba |