Nevarētu teikt, ka es jūtos noslēpusies aiz kosmētikas. Tas drīzāk ir tāpat kā noteikts apģērbs, tipa, lietišķais kostīms vai vakarkleita: it kā uzliek zināmus pienākumus, lai neizsmērētos vai nesaburzītos, bet no otras puses - tā pa īstam nekad nav traucējis arī ko darīt vai justies kā pašai. Resp., es tolerēju arī sevi - gan ar kosmētiku, gan bez.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, vot jocīgi, par apģērbu man nešķiet, ka aiz vieniem apģērbiem es slēptos, aiz citiem ne, bet varbūt tas tāpēc, ka kosmētiku točna izjūtu kā apgrūtinājumu ("fiziski jūtu uz sejas un tas kretinē"), bet tā jau ir pieraduma lieta, vai ne, citiem cilvēkiem tāpat brilles traucē, kamēr es domāju "vatafak, kā var bez brillēm staigāt, vai tad nejūties galīgi pliks" :)

(Reply to this) (Parent)