Man gan šķiet, ka premisa šeit ir "sveši cilvēki var būt slikti", nevis tā, kuru apgalvo Tu. Konkrētais scenārijs turklāt nekādi neizslēdz iespēju, ka pazīstami cilvēki nevar nodarīt pāri, taču šī tēma netiek aplūkota. Tu pati piekriti, ka scenārijs būtu citāds, ja premisa būtu "arī Sīmja vectētiņš var būt ļaundaris".

Otrā piebilde par Krēslas scenāriju man vispār nav saprotama.

Vēl man nav skaidrs, par kādu melošanu skolotājai tu runā, jo stāstiņā nekā tāda nav: vectētiņš bērnus aizstāvēja no apsarga, un neviens par idiotu netika implicēts. Mēs to pašu stāstiņu izlasījām vispār?

Gribu arī atgādināt, ka vispār jau es nestrīdos un piekrītu, ka pedofīli nebūt nav tikai sveši onkas ar končām. Es vienkārši nesaprotu, kādēļ no stāstiņa, kas māca, ka svešiem nevajag uzticēties, Tu izsecināji, ka autoresprāt visi radinieki ir labi cilvēki. Pašai loģikas pārlēciens sanācis, manuprāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Turklāt tiešām, kur Tu rāvi ideju, ka bērni idiņi, ka neuzticējās, ja Sīmja vectētiņš pats viņus par to uzslavēja? Es tikko to stāsteli pārlasīju vēlreiz un jei bogu neredzu, kur ir problēma, joprojām saprotot, kādu premisu būtu vēlējusies Tu.

(Reply to this) (Parent)

Premisa "svešiem nevajag uzticēties" šajā stāstā implicē "ja tas nav svešinieks, tad var uzticēties".

Stāstā notiek vesela rinda darbību, kas nav okei
- pēc aizdomīgas darbības (t.i., svešs vīrietis piedāvā končas) netiek ziņots skolotājai, vienkārši bērni savā nodabā izdomā, ka tā nav labi
- 2. klases bērnu skolas pagalmā savāc cilvēks, kuru neviens nepazīst, un visiem pieaugušajiem tas liekas okei (kas manā uztverē ir psc - t.i., es, vedot bērnus uz skolu/bd, iepazīstināju skolotājus ar visiem, kas drīkst viņus vest uz mājām, un būtu ļoti nepatīkami pārsteigta, ja bērnu no skolas atļautu izņemt kādam citam - un ja 2. klases bērns viens pats gaidītu vecākus nenorobežotā pagalmā, tad jau nu pavisam)
- konfrontācijā starp apsargu (jā, sorry, apsargu), skolēniem un vectēvu apsargs uzklausa TIKAI vectēva viedokli, nevis bērnu viedokli (implicējot to, ka bērnu viedoklis nav svarīgs)
- mamma apskauj bērnu un pasaka, ka viņš ir "mīļš zēns" (par ko galīgi nav teikts, ka viņš to uztvertu kā komplimentu - drīzāk kā "tu izturies kā paipuisītis"), bet nevienā brīdī nesastresojas par šo situāciju un nevienā brīdī neizskaidro, ko būtu vajadzējis darīt, da pat nepasaka "noteikti arī nākamreiz saki, tikko notiek kaut kas aizdomīgs"

..un viss beidzas laimīgi, visas šīs riska situācijas tiek uztvertas kā normālas un pareizas.

Šis scenārijs ir pilnīgi iespējams un ticams, protams. Bet ir iespējami un ticami arī citi potenciāli bīstami scenāriji - piemēram, "es viens pats, nevienam nepateicis, aizgāju peldēties Gaujā un nenoslīku", "mēs ar kaimiņiem pohujā skrienam pāri Maskavas ielai, un nevienu no mums nenobrauca", kā arī "piesitām sīko Robi no pirmās klases, atņēmām naudu un telefonu, un viņš mūs nenosūdzēja". Tas arī būtu okei?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu labi, par riska situācijām piekrītu (izņemot faktu, ka nekur nav zvanīts, ka Sīmja vectētiņu skolā nepazīst tikai tāpēc, ka bērni viņu nav redzējuši). Un mamma stāsta beigās tiešām mazliet notizlojas, lai gan, ņemot vērā, ka nākamajā stāstā viņa sarīko bērnu dzimšanas dienu ar glauno porcelānu un kopumā uzvedas visnotaļ despotiski, tas tēls vispār nav diez ko izdevies.

Palikšu gan pie tā, ka stāstiņš, manuprāt, ir par to, ka jāuzmanās no svešiem cilvēkiem, nevis instrukcija, kā atpazīt pedofilu neatkarīgi no radniecības pakāpes. Bet piekrītu, ka otrais variants droši vien būtu vērtīgāka tipa materiāls sīčiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuja, nav jau tā, ka tas stāsts būtu aktīvi kaitīgs - t.i., ja pieaugušais lasītu stāstu kopā ar bērnu un paskaidrotu/precizētu to, kas tur nav pienācīgi izstāstīts, tad viss būtu okei.
Bet (kā nojaušams no arī augstākredzamajiem cilvēku komentāriem) lielākā daļa pieaugušo nav tādi histēriski paranoiķi kā es un Sīmja vectētiņu (kā arī Salatēti un citus labos tēlus) aizdomās neturētu.

(Reply to this) (Parent)

Par bērna atdošanu vectētiņam - manu sīču skolā/bd metode ir šāda: bērni atrodas skolotājas uzraudzībā, pieaugušais, lai paņemtu bērnu, nonāk tiešā skolotājas uzmanības lokā, vispirms sasveicinās ar skolotāju un tikai pēc tam dabū bērnu - un skolotāji ir iepriekš informēti par to, ka bērnu paņems kāds netipisks cilvēks, tāpēc īpaši pieskata šo bērnu un pilnīgi noteikti ir klāt brīdī, kad bērns tiek aizvests, lai personīgi pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

(Reply to this) (Parent)