Nu labi, par riska situācijām piekrītu (izņemot faktu, ka nekur nav zvanīts, ka Sīmja vectētiņu skolā nepazīst tikai tāpēc, ka bērni viņu nav redzējuši). Un mamma stāsta beigās tiešām mazliet notizlojas, lai gan, ņemot vērā, ka nākamajā stāstā viņa sarīko bērnu dzimšanas dienu ar glauno porcelānu un kopumā uzvedas visnotaļ despotiski, tas tēls vispār nav diez ko izdevies.

Palikšu gan pie tā, ka stāstiņš, manuprāt, ir par to, ka jāuzmanās no svešiem cilvēkiem, nevis instrukcija, kā atpazīt pedofilu neatkarīgi no radniecības pakāpes. Bet piekrītu, ka otrais variants droši vien būtu vērtīgāka tipa materiāls sīčiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuja, nav jau tā, ka tas stāsts būtu aktīvi kaitīgs - t.i., ja pieaugušais lasītu stāstu kopā ar bērnu un paskaidrotu/precizētu to, kas tur nav pienācīgi izstāstīts, tad viss būtu okei.
Bet (kā nojaušams no arī augstākredzamajiem cilvēku komentāriem) lielākā daļa pieaugušo nav tādi histēriski paranoiķi kā es un Sīmja vectētiņu (kā arī Salatēti un citus labos tēlus) aizdomās neturētu.

(Reply to this) (Parent)

Par bērna atdošanu vectētiņam - manu sīču skolā/bd metode ir šāda: bērni atrodas skolotājas uzraudzībā, pieaugušais, lai paņemtu bērnu, nonāk tiešā skolotājas uzmanības lokā, vispirms sasveicinās ar skolotāju un tikai pēc tam dabū bērnu - un skolotāji ir iepriekš informēti par to, ka bērnu paņems kāds netipisks cilvēks, tāpēc īpaši pieskata šo bērnu un pilnīgi noteikti ir klāt brīdī, kad bērns tiek aizvests, lai personīgi pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

(Reply to this) (Parent)