Nav pretrunas starp 'parasts' un 'principiāli atšķirīgs no citiem standarta variācijas robežās'.
Un tev nav jānokaunās :) Tu esi cilvēks ar pietiekami unikālu dzīves pieredzi, un tev nav bijis nepieciešams pieaugšanas procesā iet cauri tai 'mēs tomēr visi esam parasti' dzīves pieredzei. Ar to mierīgi var lepoties, kas tur ko kaunēties :)

Bet es te tiešām ne par literatūru, es vairāk par cilvēkiem. No literatūras viedokļa 'neparastas lietas notiek ar pavisam parastiem cilvēkiem' man kaut kā vienmēr licies awesome. Man tikai lasīt tādu labu un pareizu literatūru nepatīk, es te labāk par indiāņiem un karavīriem un alpīnistiem un tamlīdzīgiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha, un es bērnībā pukojos, jo šitie stāsti man lika domāt, ka man vispirms jākļūst parastai un tad tikai es varu uz kaut ko cerēt :D

Bet es esmu gan izgājusi cauri "lai arī esmu atšķirīga no citiem, tomēr uz mani attiecas ļoti liela daļa verķu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem" fāzei (ļoti komfortabli un pataisīja mani par drusku labāku cilvēku). Vnk nav bijis "citi cilvēki ir parasti cilvēki, un es par viņiem visu zinu" fāzes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, no 'es taču lasu grāmatas tāpēc zinu visu par visu' es joprojām mēģinu ārstēties. Progress ir lēns :)

(Reply to this) (Parent)