Oi, es atvainojos, ja izklausījos kaut kā aizvainojoši vai uzbrūkoši. :) Par to visu runāju, jo, sekojot līdzi Taviem Cibas ierakstiem, esmu secinājusi (varbūt kļūdaini), ka Tu uzskati, ka sevi cienošs autors nemeklēs finansiālu atbalstu no Valsts. Tad iedomājos, varbūt Tev ir kāds izsapņots, ideālais modelis, kurā var veiksmīgi darboties pieeja, kas vērsta uz pārdošanu, nenoēdot tā saukto elitāro literatūru.

Ok, labi, tā jau nu gluži nav, ka nebūtu, ko lasīt, bet nav jau tā, ka gribas lasīt tikai klasiķus :), gribas zināt arī to, kas notiek tieši tagad tā vai šī iemīļotā rakstnieka atvilktnē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neah, šitais kādu laiku tā bija (tb es sevi nevarēju iztēloties kā sevi cienošu autoru, kas pretendē dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina, un pieņēmu, ka tas vispār nav iespējams), bet tagad es beidzot sapratu, ka man vienkārši iztēles pietrūkst/vērtības citas/labi sajušanās nāk no kaut kā cita.

Man gan vēl joprojām liekas, ka daudz kas attiecībā uz to elitāro literatūru un tās finansēšanas modeļiem ir aplam, bet nu vismaz es esmu sapratusi, ka nespēju to saprast un attiecīgi nespēju arī uzmodelēt versiju, kurā gribētu strādāt paši elitārās literatūras autori. Tāpat kā tad, ja, teiksim, elitārie literāti mēģinātu uzmodelēt manu "ideālo dzīvi", tas būtu kaut kāds elles pasākums, kurā man nekad vairs nav jāraksta neviens reklāmas teksts, manas grāmatas recenzē Rimants Ceplis un recenzijas publicē kultūrrakstu antoloģijās (jo ideālajā pasaulē noteikti tādas tiek ne tikai izdotas, bet arī pārdotas visos narvesenos), bet mana romāna fragmentus analizē filoloģijas studenti doktora disertācijai par tēmu "Sarežģītākie valodas lietojuma elementi kā latviešu tautas identitātes un kultūras ilgstamības pamats mūsdienu latviešu literatūrā". :)

(Reply to this) (Parent)