Domājams tā ir drīzāk ļoti cilvēciskā īpašība savu realitāti padarīt par labāko no citām realitātēm.
Ja reiz esi izvēlējies but par veģētārieti, tad arī sāc uztvert, ka tā ir bijusi labākā no izvēlēm un tas sāk likties pat ļoti patīkami.
(ja vien neesi neglābjams pesimists un negatīvists)

Labs parādības skaidrojums (kaut kur no 8. minūtes):
http://www.ted.com/talks/dan_gilbert_asks_why_are_we_happy.html

(Reply to this) (Thread)

Gilberts laps un senzināms,


beeeet nez, vai tad pirms 20 gadiem tā cilvēciskā īpašība bija kaut kāda savādāka? Un pirms 100 un 200 un 1000? Jo tad jau nevienam i prātā nenāca teikt "davai nāc klosterī, būs ūber, mums ir ērtas meditāciju telpas, patīkami priesteri un aizraujošs darbs sabiedrības labā", teica "nāc un atsakies no savas dzīves", un neteica "meitiņ, precēties ir ūber, būs daudz superīga seksa un tā", teica "sekss ir sāpīgs, riebīgs un nepatīkams un tāds tas arī paliks, un tikai sliktas sievietes ķer no tā kaifu", nemaz nerunājot par darbu - profesijas, kuras pat tikai radīja iespaidu, ka ir vieglas un patīkamas (nu, tur aktieri, cirka mākslinieki utt) tika uzskatītas par diezgan nejēdzīgām, bet dajoš tik iespēju būt zemniekam, jūrniekam vai karavīram (smags/riskants darbs ar izteiktu traumu risku), svētie bija mocekļi, nevis vienkārši sirsnīgi un veiksmīgi cilvēki (parādi man vienu mūsdienu garīgo autoritāti, kas šo titulu būtu dabūjusi, piem., par to, ka izrauj sev acis un nosūta pa pastu pielūdzējam), un slogans bija nevis "do what you love doing", bet "per aspera ad astra".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, nu bet nolikt savas vieglās dienas tak visās (Ok, nu labi, daudzās) reliģijās vajadzēja, lai tu tiktu debesu valstībā un dabūtu tur istabiņu taisni blakus Allāham/ Jahvem/ Citam Goda Nosaukumam.
Tā kā labumu visiem nepietika, ciešanu propaganda aļa pacieties, debesīs labāki būs, iespējams bija tā mantra, kas atturēja no spriguļu ņemšanas/ bruņumašīnu piešķilšanas un labumu vardarbīgas pārdales.
Doma, ka ikviens var būt priecīgs un apmierināts, tak ir ķecerīga. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vot, nu, es to pašu saku

Bet atkal izejot no domas, ka "morāles definīcija ir propagandas jautājums", vot Kam Ir Izdevīgs princips "morāla rīcība ir patīkama"

ēēē, nu labi, runa noteikti ir par lielajiem ražotājiem da pakalpojumu pārdevējiem,

un, ja tā, tad visa stilīgā ideja "uzspļauj lielajām korporācijām, atteikties no viņu produktiem ir patīkami, gardi un ērti!" faktiski ir ūdens liešana uz tām pašām dzirnavām

(tb ja man dod argumentāciju "xxxxxx ir labi/garšīgi", tad es izvēlēšos savu alternatīvu, dabiski, izejot no garšas, nevis morāles principiem)

/te es pat negribu neko pateikt, vnk dreifēju

(Reply to this) (Parent)

Neesmu pārliecināta kapēc, bet šķiet, ka tas lielā mērā balstās uz individualitātes nozīmi sabiedrībā un pēcnāves dzīves paradigmu.
Ja nav pēcnāves dzīves, tad viss ir šeit un tagad, vienu vienīgu reizi un vieglāk apelēt pie cilvēka tieksmes pēc patīkamā/labas dzīves.
Neatceros vairs, kas par to rakstīja (kāds pilna laika ceļotājs), bet teica, ka visās sabiedrībās ir viens pamatprincips, kas atkārtojas : visi grib labu dzīvi. Pa lielam atbalstu, ģimeni, darbu, atalgojumu, labas mājas un drošu vidi. Jautājums vairāk ir par to, kad šī labā dzīve var īstenoties. Ja ir augsta sociālā nevienlīdzība, dominē komūnas intereses un nav īpaši iespējas labo dzīvi dabūt te un tagad, tad vismaz ir iekšējā kompensācija - tagad dzīvošu morāli, pēc nāves dzīvošu labi.
Ja atkal indivīds var izsisties, dabūt labu dzīvi tagad, tad visus labumus&patīkamumus tagad. Dzīvo tak vienreiz un tad jau visu grib uzreiz.

(Reply to this)