a mīlestība var būt "objektīva"?
nu, ne tādā banālā "āāā, mīlestība taču ir akla!" versijā, bet "objektīvi skatoties, tev ir lielisks genotips, pievilcīga ķermeņa uzbūve un smarža, pareizā izmēra loceklis, pareizā izmēra alga un saprātīgs dzīvesstils, kas diezgan labi sader ar manu dzīvesstilu, tādēļ ir pilnīgi loģiski, ka es tevi mīlu"?

/tas nebija retorisks jaut

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu, sāksim ar to, ka es vispār tādu vārdu kā "mīlestība" nelietoju, jo nav ne mazākās jausmas, ko tas nozīmē, līdz ar ko šī saruna vairāk ir mēģinājums uztaustīt kkādas gradācijas, kas leģitimizētu vienu vai otru izvēli ārpus "aprēķins" vs "love" attiecibām.

man šķiet, ka dažādos vecumos un attiecību pieredzēs ir dažādi; jaunībā ļaudis varētu vairāk pavilkties uz pēkšņu sacelšanos vai mātišķu instinktu; vēlāk gan skatās cīšāk, ar ko to savu laiku notērēt.

tiesa, man šķiet, ka tāpat kā tā nespēja tikt vaļā no pidera ir kkāda klīniska stāvokļa izpausme, tikpat klīnisks ir "tā, šic atbilst ABC kritērijiem, ņemu" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vaine, realitāte ir kaut kur pa vidu.

(Reply to this) (Parent)

Vo vo, es zinu, es tur biju. Nespēja tikt vaļā no pideriem IR klīniska stāvokļa izpausme. Kaut kāda mazohistikska apamierināšanās. Bet kas īsti - vot i ņeskažu.

(Reply to this) (Parent)