Augusts 31., 2011
| 20:17
|
Comments:
ar stāstiem (un maniem nolūkiem) ir cita štelle :) tur var atļauties iegrimt pārrakstīšanās & slīpēšanās, ja ir skaidrs, ko gribi izstāstīt, bet nekādīgi nesanāk.
Kādi smalki mājieni, ka hanībījai nav poņas par to, ko viņa raksta :) Paņemu krūzīti, iekārtojos ērtāk un uzlieku Ōperai lapas autorefrešu.
nu tā jau patiesībā arī ir
52/60, un man nav pilnīgi nekāda priekšstata, ar ko tas beigsies - vienubrīd likās, ka noviebšu personāžu x, bet tad sapratu, ka personāžs y to nekādā gadījumā nevar pieļaut, nepiedzīvojot pilnīgu psīcholoģisko sabrukumu, abet personāžs y ir visiem tik mīļš, ka tad jau tikpat labi varētu noslēgt to ar "beigās visi nomira"
jeb, īsi sakot, man nav ne mazāko ideju, ko es gribu izstāstīt, es tikai maucu uz priekšu un ceru, ka kautkad tas beigsies
Ō, man interesanti, kas no šāda approuča galā sanāks — un man šķiet, ka kudiš vieglāk ir, ja viss stōrijs ir skaidrs, izstāstāms pāris teikumos uzreiz, un tad jau var fraktālēt visu stāstu biezumā līdz divām lapām vai divsimt — bet, luga, oho, vai tas nozīmē, ka viņu ir plānots reāli iestudēt, un ļaudis sēdēs un īstā dzīvē skatīsies, kā aktieri to spēlē?
Nu man ir skaidra problēma, bet es nezinu, kā to atrisināt. Jāļauj, lai varoņi domā
nu ja gribi redzēt, kas sanāca no approuča - man šķiet, ka man nav tavs @
nāā, tas bija par atšķirīgām pieejām rakstīšanai. beigu beigās vienalga visiem, izņemot valdi felsbergu, šķiet, ka galarezultāts sūkā lielo bibi.
drošvien tāpēc, ka tas ir felsberga bibis
/āāā bad image bad image |
|
|