Kā kurš raksta.

Staņislavs Lems rakstīja tekstus kā izdomātu grāmatu apskatus, vai apcerējumus un atskaites par kādiem notikumiem vai projektiem.

I nekas, interesanti, lai arī visā grāmatā nav ne tikai notikumu, tur pat nevienas sarunas nav. Nezinu gan par to lasītvērtību. Manuprāt, ir.

No otras puses, ir tāds grāvējs, kā "Straumēni", kuros ir nulle ekšena, tak nezkāpēc skaitās literatūra.

(Reply to this) (Thread)

Nunu. Iekšējās pārmaiņas jau visurkur ir. Konkrētos Lema gabalus laikam neesmu lasījusi, bet Straumēnos točna ir (vismaz es atceros).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, ka visur kaut kas notiek, tikai atšķiras ātrums un tas, vai mani tas pis - nu, "zāle aug" var uzrakstīt divos vārdos vai divās lappusēs, un tas var mani interesēt, ja esmu botāniķis narkomāns, vai, ja tas kaut ko izskaidro par grāmatas varoņiem, bet tik pat labi var mani neinteresēt nevienā acī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ir jau grāmatas, kurās nekas nenotiek, un tās, IMO, ir sūdīgas grāmatas. (Vai arī grāmatu daļas, kurās nekas nenotiek).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ķipa nekas *svarīgs* nenotiek - jo vārdi jau tur ir kaut kādā secībā salikti, un tos lasot "kaut kas notiek", piemēram, sāk nākt miegs.

(Reply to this) (Parent)