Februāris 13., 2009
| 15:38 - reālisms uzbrūk Izstaigāju pusrīgu, kamēr sadzinu rokā "Karogu" (starpcit, Jumavas grāmatūzī atlaides, Artēmijs Fauls par latu-diviem gabalā, bet Karogs bija Rozē). Izrādās, ka latvieši tomēr ir iespringuši uz meinstrīmu (Evas Mārtužas "Pētera zvērests"), kuru no-nonsense manierē apskata trīs kritiķi, izmantojot tādas frāzes kā "Te varētu izvirzīt domu pr laiktelpu, kas izsakāma ar var būt (un arī varbūt) kategoriju. Tā ir patstāvīgas pasaules imitācija, ļoti loģiskā kārtā pagaidām īslaicīga. Bet tai romāna izskaņā tiek pieļauta virzība gan pagātnes, gan nākotnes laika perspektīvā. Tas, manuprāt, arī labi pamato rakstnieces koncepciju, jo aprāda, ka pagātnes izzināšana var kļūt par būtisku nākamībai." (Lita Silova) un "Raugot latviešu prozas svārstības kopš deviņdesmito gadu sākuma, nekā nebijuša šajā faktā nav, jo teju katrs otrais reālisma valgos nonākušais romānists šajā laikā ir atkāpies mazāk vai vairāk senā pagātnē un mēģinājis rakstīt vēsturi no jauna." (Rimands Ceplis)
Tas "reālisma valgos nonākušais romānists" arī izpelnās dienas spurdziena godu :)
Ā, un vēl lolkaķi mani ir samaitājuši, tagad skatos bildes pie stāstiem un neviļus nodomāju "LOLrakstnieks".
|
Comments:
Hm... Vārds "pusrīga" tiešām jāraksta ar mazo burtu? Ir taču, piemēram, Ziemeļeiropa. Vispār baigi mānīgi tas viss.
Ziemeļeiropa ir ģeogrāfiska vieta pusrīga ir nenoteikts apzīmējums Bet noteikti tā vispār nedrīkst, jāraksta "pusi Rīgas"
es domāju, ka dŗikst rakstīt "izstaigāju pus Rīgu"
manšķietka "pus" vispār nav vārds
teica pūrists manī (tiš prom)
Un vispār, ko piepisāties :D
Man arī tā likās, bet tildes vārdnīcā "pus" ir gan īpašības vārds, gan slenga apstākļa vārds. Tur ir arī "nepilns" :)
Ziemeļeiropa arī tāds samērā nenoteikts apzīmējums. Piemēram, Baltijas valstis savos atlantos zīmē, ka mēs tai piederam, savukārt visi pārējie par to ņirdz :)
drausmas. ar ko jūs tur nodarbojaties. lita bija mana litenes učene visus gadus. un es ticēju, ka viņa rubī. vilšanās.
Kādi "mēs", dritvaimicīt :D Es karogam ne tuvu neir stāvējusi jau gadus divus.
a year is just a drop in time. bet kā - tevi tas taču krata, tātad "jūs". tāpat kā "mēs" vienkārši lasām vai metam podā, jo negribam aprakstīt to vārdos. jo "mēs" esam koncertā.
Nujānubet ko tad es varu padarīt, aiziet pie R.Cepļa un pateikt "lūdzu, neraksti recenzijas, vai, ja raksti, lūdzu, neraksti tieši tādā pašā intonācijā kā nupat izlasītā grāmata"? No tā jau labāk nevienam nekļūs. A pašai lasīt šito pētera zvērastu sliiiiiiinkums (sk. atpakaļ uz manu biznesa plānu "recenzēt recenzijas un kāst baigo piķi")
Nopietni runājot, problēma jau nav tajā, ka tiek rakstītas jokainas recenzijas par jokainām grāmatām, problēma drīzāk ir tajā, ka tā vide ir sapinusies savā bezcerībā, un tad ir tā kā ciemos pie vecās Morlas. Bailīgi, bet vilinoši.
viss ir nopisies. darīt, čiņīt un lipināt no jauna it kā nekas nebūtu bijis. godinot senčus, protams.
|
|
|