Es atcerējos, ka gribēju Tev pajautāt, bet aizmirsu.
Vai tu lasi priekšā savam bērnam?
Vai stāsti viņam pasakas? Pašradītās vai citu?

Nesaistīts ar rakstu? Varbūt. Varbūt nē.

(Reply to this) (Thread)

Visu laiku ir histēriska vēlme kaut ko tādu darīt, bet viņam nepatīk/neinteresē, katrā ziņā ne tāda klasiska "pasaku lasīšana", kā to parasti mēdz iztēloties. Reizēm lasām kaut kādas bērnu lubu literatūras grāmatas a la "Aristokaķi", to gan vairāk omamma. Jā, un vēl reizēm kādu dzejoli, reizēm puikam uznāk garīgais pasēdēt pie manis un paklausīties. Noklausās kādus 4-5 (pie tam neatkarīgi no autora, Liāna Langa vai haikas - pofig) un tad dragā tālāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tagad mēģinu izdomāt, kā tad 'mēdz iztēloties klasisku pasaku lasīšanu'.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tā, ka bērniņš ir apgūlies klasiskajā bērnu gultiņā un apsegts, iedegta liega nakclampiņa, un māmiņa viņam maigi lasa priekšā pasaciņu, līdz bērniņa actiņas pamazām aizveras saldā miedziņā... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, tā to var iedomāties tikai kāds, kas nekad nav mēģinājis lasīt priekšā.
Burtus lielus vajag, lai naktslampiņas gaismā saskatītu acis nenogurdinot. Un ir ļoti grūti pamanīt, kurā brīdī kāds ir aizmidzis, jo īpaši vienlaicīgi lasot priekšā.

Bet jā, jautājums atbildēts... un izrādījās nesaistīts. laikam jau.

(Reply to this) (Parent)