Septembris 13., 2006
| 15:57 Kārtējo reizi pārliecinos, ka mans pirms apmēram pusgada impulsīvi un ārēju iemeslu pēc pieņemtais lēmums vairs nerakstīt un nepublicēties, vismaz ciktāl ir runa par literatūru, ir bijis ļoti pareizs. Par pagātnes kļūdām es turpinu maksāt, protams, bet tā nu vienreiz ir tā dzīves sastāvdaļa, ar kuru esmu samierinājusies. Garastāvoklis:: pašapmierināts
|
Comments:
Es atcerējos, ka gribēju Tev pajautāt, bet aizmirsu. Vai tu lasi priekšā savam bērnam? Vai stāsti viņam pasakas? Pašradītās vai citu?
Nesaistīts ar rakstu? Varbūt. Varbūt nē.
Visu laiku ir histēriska vēlme kaut ko tādu darīt, bet viņam nepatīk/neinteresē, katrā ziņā ne tāda klasiska "pasaku lasīšana", kā to parasti mēdz iztēloties. Reizēm lasām kaut kādas bērnu lubu literatūras grāmatas a la "Aristokaķi", to gan vairāk omamma. Jā, un vēl reizēm kādu dzejoli, reizēm puikam uznāk garīgais pasēdēt pie manis un paklausīties. Noklausās kādus 4-5 (pie tam neatkarīgi no autora, Liāna Langa vai haikas - pofig) un tad dragā tālāk.
Es tagad mēģinu izdomāt, kā tad 'mēdz iztēloties klasisku pasaku lasīšanu'.
Nu, tā, ka bērniņš ir apgūlies klasiskajā bērnu gultiņā un apsegts, iedegta liega nakclampiņa, un māmiņa viņam maigi lasa priekšā pasaciņu, līdz bērniņa actiņas pamazām aizveras saldā miedziņā... :)
Hmm, tā to var iedomāties tikai kāds, kas nekad nav mēģinājis lasīt priekšā. Burtus lielus vajag, lai naktslampiņas gaismā saskatītu acis nenogurdinot. Un ir ļoti grūti pamanīt, kurā brīdī kāds ir aizmidzis, jo īpaši vienlaicīgi lasot priekšā.
Bet jā, jautājums atbildēts... un izrādījās nesaistīts. laikam jau.
From: | (Anonymous) |
Date: | 19. Septembris 2006 - 00:36 |
---|
| | | (Link) |
|
HaHaHa! Nav tādas lietas, kā bijušais smēķētājs. Ir tikai smēķētēji kas šobrīd nesmēķē. Ar rakstīšanu līdzīgi. Un labi ka tā - Jūsu gadījumā. Personīgi es sagaidu no Jums kaut ko lasāmu. Latviski daiļskanīgi izsakoties - man uz jums kā lasītājam ir lieli plāni. 0.5g pauze ir dzīves sīkums. Ar cieņu.
Pauze gan akurāt ir drusku garāka :)
Protams, par smēķētājiem piekrītu - pati esmu klasisks smēķētājs-kas-nesmēķē. Bet šajā gadījumā uzsvars ir nevis uz vārda "rakstīt" (vai domāt par to, vai būt samērīgā pauzītē), bet uz vārda "publicēties". Es ceru, ka no tā man nav atkarības. |
|
|
|
Sviesta Ciba |