Var jau arī teikt - nafig tev visus tos kontinentus un valstis jāzina? Pietiek, ja zini savu valsti — pasaules centru, un varbūt pāris tuvākos kaimiņus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai, šitais ir smalks moments. Nāk prātā Šerloks Cholmss, kuram bija dziļi nošķaudīties, vai Saule griežas ap Zemi, vai kā, jo viņa darbam šis fakts nebija nozīmīgs. Un kā apraudājās doktors Vatsons, kurš negribēja dzīvot pasaulē, kur visi zina tikai to, kas vajadzīgs darbam.

IMHO, ir maizīte un ir sviestiņš. Zināšanas, kuras mēs pastāvīgi izmantojam, kuras ir mūsu instruments mūsu vajadzību apmierināšanai, tā būtu maizīte. Un ir sviestiņš - Mauritānijas naudas vienības zināšana, enciklopēdiskas zināšanas par Kon-Tiki ekspedīciju, un tas, cik reizes antīkie ķīnieši stampāja tušu, līdz jamā bija gatava.

Ir labi, ja ir gan maizīte gan sviestiņš. Vajag abus. Bet uzskatīt, ka cilvēks, kurš zina kaut kādu herņu, kura tev simts gadus nav vajadzīga, ir par tevi gudrāks...? Nu, nu.

Es zinu, ko runāju - mana galva ir pilna visādu štruntu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, protams. Ar visām četrām piekrītu. Kad galvā štruntu kļūst par daudz, tad visi tur tik un tā vairs nesatilpst, un tad reizēm galva tavā vietā pati izvēlas, kuri štrunti ir liekie. Kā vienmēr, zeltainākais ir vidusceļš. Un štruntu glabāšanai ir google :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevar jau zināt, kas tam bērnam būs vajazīgs, kas viņam būs "maize", kas "sviests". Lai mācās visu, ko var un grib - kad radīsies interešu konflikts, gan jau pats izdomās, ko vajag aizmirst, ko ne.

(Reply to this) (Parent)