Nubeidz, manā skatījumā jebkura problēma, kas nomāc Visu Cilvēka Dzīvi, ir liela problēma, lai cik smieklīga tā nešķistu no malas. T.i., ja pusaudze, kurai saplīsusi zeķubikse un kuru tāpēc paķircinājuši, tā dēļ skrien griezt vēnas, tad viņa acīmredzami (lai arī ne objektīvi) cieš vairāk nekā, piemēram, vientuļā māte, kas audzina trīs bērnus un priecājas par to, ka izdodas viņiem sagādāt apavus ziemai.

No otras puses, drusku paciest ir tik patīkami, ka varbūt pusaudze, lai arī cieš vairāk, tomēr ir laimīgāka nekā tā daudzbērnu māte.

P.S. Un, ja tu būtu uķinātājs, tad tev droši vien nebūtu tik daudz spēju racionāli un ironiski skatīties uz sevi no malas, lai tev šis stāvoklis liktos jelkādā veidā... ē... neadekvāts :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no skatu punkta, pieņemot ka to ir bezgalīgi daudz, mēs jebkuru notikumu, lietu, vai ko citu varam redzēt dažādās krāsās, advancētākos gadījumos ļoti daudzās krāsās.

Piemērs par daudzbērnu māti, tomēr nav adekvāts, jo pieņemot, ka viņas horizonts ir plašāks, pievienojot vēlmi skatīt dzīvi gaišās krāsās (tumšās noraktu ne tikai sevi, bet arī bērnus), domāju, ka viņa var būt laimīgāka, kā pusaudze ar saplīsušo zeķubiksi. Šeit gan zināmu lomu spēlē tāda vai citāda stāvokļa ilgums.

Īsāk sakot, vienmēr ir varianti un stipri vairāk kā divi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, bet beigu galā mēs tomēr skatām savu dzīvi no sava skatupunkta, lai cik dažādus skatījumus nebūtu gribējuši izmēģināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par tiem skatu punktiem, doma ir tāda, ka ir derīgi paraudzīties uz sevi ar citu cilvēku acīm, cilvēki gan ir pietiekami labi jāizprot, lai to dabūtu gatavu.
Un dažkārt tas ko tu vari ieraudzīt līdzinās tavam skatijumam uz uķi-uķi cilvēkiem, kas nozīmē tikai vienu, laiks vēl paplašināt savu redzesloku un pilnveidoties.

Labi, biki pa dziļu iebraucām :) lai veiksmīgas brīvdienas!

PS saint ir tas pats jb, vai jailzzz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jēziņ, cik sena pagātne 8)

(Reply to this) (Parent)