Cik tipiski.

Manuprāt, jautājums ir nevis tajā, "kāpēc es esmu vērtīga" (jo, bitīt matos, reālajā dzīvē darba devējam es būšu vērtīga tāpēc, ka strādāju, nevis tāpēc, ka "vienkārši esmu", mīļotajam vīrietim es būšu vērtīga tāpēc, ka ar mani ir interesanti un patīkami, SC jūzeriem es būšu vērtīga tāpēc, ka rakstu interesanti, un nekādi "es eksistēju!" nenoteiks tavu vērtību praksē), bet tajā, ka cilvēki muļķīgā un absurdā kārtā uzskata, ka, ja viņi nav vērtīgi vai nejūtas tādi, viņiem tāpēc būtu jājūtas sūdīgāk un jāiedzīvojas konkrētās problēmās. Lai justos labi, nav jājūtas "vērtīgam". Un patiesībā man šķiet, ka uzskats par to, ka cilvēkam būtu "jājūtas labi", arī ir bulšits, ko sabiedrība cenšas uzspiest saviem locekļiem. Jūtos, kā gribu justies, nevis tā, kā man vajadzētu. Un piedrāzt sabiedrības priekšstatus un to, cik "vērtīga" es esmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piedrāzt!!! Jesssss!!! :)))))))

/ākstos, ākstos :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

;)

(Reply to this) (Parent)

Hmm. http://en.wikipedia.org/wiki/Maslow%27s_Pyramid
Punkti 1.3 un 1.4.

"Un patiesībā man šķiet, ka uzskats par to, ka cilvēkam būtu "jājūtas labi", arī ir bulšits, ko sabiedrība cenšas uzspiest saviem locekļiem."
Nav jau nekas slikts, ja cilvēks ik pa laikam jūtas slikti. Bet, ja tas ir hroniski, tad skaidrs, ka sabiedrība reaģē un uzspiež savu viedokli, I mean, sabiedrībai nav vajadzīgi darbinieki, kas nespēj pastrādāt, jo jūtas slikti, mātes, kas nerūpējas par bērniem, jo jūtas slikti, vai pašnāvnieki, no kuriem vispār nav nekāda labuma.
Nez, man šķiet, ka smadzeņu ķīmija tomēr parūpējas par to, lai cilvēki pārsvarā gribētu justies labi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atšķirība starp cilvēku, kas jūtas labi un mīl sevi tāpēc, ka viņam tā patīk, un cilvēku, kurš jūtas labi un mīl sevi tāpēc, ka "tā jādara" un "tā ir pareizā atbilde" ir milzīga. Varbūt šiem cilvēkiem pašiem tā nešķiet, bet no malas tas ir ļoti labi pamanāms (nujā, jāpiezīmē, ka tu droši vien neesi pietiekami daudz saskāries ar beibītēm, kas reāli & ar putām uz lūpām piestrādā pie tā, lai "mīlētu sevi").

Bet tur, starpcit, ir interesants moments: "People need to engage themselves in order to gain recognition and have an activity or activities that give the person a sense of contribution and self-value". Un šajā teikumā "self-value" ļoti atšķiras no pašmērķīgā "es esmu vērtīga tāpēc, ka es esmu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mhmm, pilnībā piekrītu.

(Reply to this) (Parent)