Jūnijs 8., 2006
| 08:32 - par to pašu :)
|
Comments:
nu evolucionāri jau nāvessods ir sabiedrības pašaizsardzības mehānisms. tiesa gan ļoti kļūdains, bet cilvēces attīstības vēsturē ir bijuši periodi, kad šāds mehānisms tomēr ir bijis labāks par neko. savukārt ja runājam par veselu virkni cilvēku, tad labāk viņi būtu nolikvidēti uzreiz pēc dzimšanas, nevis gadiem mākslīgi uzturēti. un ne jau par naudu te jārunā, bet par cilvēcību, brīžiem par pārprastu cilvēcību, bet tomēr par cilvēcību...
Jā, protams :) Es runāju par mūsdienām un mūsdienu izpratni par sodu sistēmu (kurā jebkurš noziedznieks tiek uzturēts un aprūpēts).
Avot par cilvēkiem, kurus nolikvidēt uzreiz pēc dzimšanas... Njez. Pēc visiem bioloģijas likumiem man nevajadzētu eksistēt (rh nesaderība, ilgstoša cīņa par augļa saglabāšanu, nepareiza guļa, nabas saite ap kaklu, ķeizars, aizdomas par ūdensgalvu), bet nevarētu teikt, ka es būtu īpaši nelaimīga par savu eksistenci. Un, ja man piedzimtu garīgi atpalicis bērns vai bērns ar DS - nu, nebūtu tādas opcijas "būtu labi nolikvidēt". Es drīzāk ticu tam ka, ja kādu mistisku/zinātnisku iemeslu pēc cilvēks dzīvo, tad viņam arī būtu jādzīvo. Un par to, ka zinātne cīnās pret dabu - nu, daba jau nu arī nekavējas dot pretī ;) Tā kaut kā. Bet katrā ziņā šis te jau vairs neattiecas uz nāvessodiem.
zinātne jaucas iekšā tur, kur tai nevajadzētu jaukties iekšā. (Tavā uzskaitījumā par to, ka Tev nevajadzētu būt nav nekā tāda minēts, kā dēļ būtu nepieciešams likvidēt). un runājot par iedzimtām patoloģijām, kas traucē organismam bioloģiski normāli un kvalitatīvi funkcionēt (šeit nav runa par iedzimtu kurlumu vai aklumu, jo šie trūkumi nerada būtisku traucējumu dzīvošanai) uzskatu, ka likvidācija būtu pareizākā rīcība.tas it kā neattiecas uz nāvessodiem, ja neņem vērā to, ka likvidācija arī ir nogalināšana... turklāt Tu, runājot par nāvessodiem, pieminēji uzturēšanu. ne tikai to uzturēšanu, kuriem agrāk būtu jāpiespriež nāvessods, bet arī to uzturēšanu, kuriem nebūtu jābūt dzīviem bioloģisku apstākļu dēļ. zinātnieks drīkst darīt visu, ja zin kurā brīdī ir jāapstājas.
Nujā. Labi. Ja runa ir par smagiem gadījumiem, kad dzīve = ciešanas.
Protams, no karmiskā viedokļa tas nav īsti pareizi, bet no karmiskā viedokļa daudz kas nav pareizi ;)
emocionāli man ļoti bieži ir šāda sajūta... teorētiskā pamatojuma gan nav.
savukārt man tieši teorētisks pamatojums tam sāk dzimt... tas jau arī mani šorīt nobiedēja. |
|
|
|
Sviesta Ciba |