zinātne jaucas iekšā tur, kur tai nevajadzētu jaukties iekšā. (Tavā uzskaitījumā par to, ka Tev nevajadzētu būt nav nekā tāda minēts, kā dēļ būtu nepieciešams likvidēt). un runājot par iedzimtām patoloģijām, kas traucē organismam bioloģiski normāli un kvalitatīvi funkcionēt (šeit nav runa par iedzimtu kurlumu vai aklumu, jo šie trūkumi nerada būtisku traucējumu dzīvošanai) uzskatu, ka likvidācija būtu pareizākā rīcība.tas it kā neattiecas uz nāvessodiem, ja neņem vērā to, ka likvidācija arī ir nogalināšana... turklāt Tu, runājot par nāvessodiem, pieminēji uzturēšanu. ne tikai to uzturēšanu, kuriem agrāk būtu jāpiespriež nāvessods, bet arī to uzturēšanu, kuriem nebūtu jābūt dzīviem bioloģisku apstākļu dēļ. zinātnieks drīkst darīt visu, ja zin kurā brīdī ir jāapstājas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā. Labi. Ja runa ir par smagiem gadījumiem, kad dzīve = ciešanas.

Protams, no karmiskā viedokļa tas nav īsti pareizi, bet no karmiskā viedokļa daudz kas nav pareizi ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

http://klab.lv/users/mikstmiesis/443103.html

/tas netēmā, bet saistībā ar karmisko. bet teorija manī vēl briest.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

emocionāli man ļoti bieži ir šāda sajūta... teorētiskā pamatojuma gan nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

savukārt man tieši teorētisks pamatojums tam sāk dzimt... tas jau arī mani šorīt nobiedēja.

(Reply to this) (Parent)