ja nodevību vispār definē, tad tās faktam nav nepieciešama nodotā aprobācija un attieksme "es esmu nodots".
es pat ietu tiktāl, ka sacītu, ka nodevība ir pēc būtības objektīva. ne tādā ziņā, ka ar bīdmēru konstatējama, bet tādā ziņā, ka cilvēka iekšpusē vai nu ir, vai nav notikusi. nevis atkarīga no tā, kā viens vai otrs par to jūtas pēc tam.

no tā, ka laulības solījuma būtība patiešām varētu būt "es būšu ar tevi kopā, lai kas arī nenotiktu - pat tad, ja viss būs pilnīgā d*rsā, pat tad, ja tu izrādīsies kretīns, un pat tad, ja tu izvēlēsies aiziet - es atbalstīšu šo tavu lēmumu, kā atbalstu visus tavus lēmumus" izriet tikai tas, ka tam, kurš šo solījumu tur, nav iespējams justies nodotam. to nodot ir visnotaļ iespējams. lai jūda būtu nodevējs, nav nepieciešams, lai jēzus uz viņu aizvainoti rādītu ar pirkstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O!
Značit nodevība ir sajūta "es esmu nodevusi - savu ticību, savu mīlestību, sevi pašu", ar uzsvaru uz to trešo?
Un attiecībās, piemēram, nodevība būtu tad, ja es sāktu ar "mēs mīlam viens otru un paļaujamies, un mums viss būs jauki" un tad vienā nejaukā dienā konstatētu, ka viss ir aizgājis kašķu, nīgruma un liekulības gultnē, un tas nebija tas, ko mēs gribējām, tas nebija tas, kam mūsu mīlestība bija paredzēta? Vai ja es kādudien pateiktu, ka manī nekad nav bijis nekā vairāk kā "Nopērciet-šos-tamponus".

Paldies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es tev šeit ne pilnīgi piekrītu. vai varbūt nepilnīgi saprotu?
es teiktu, ja tu kaut kādā brīdī pēkšņi attopies honest-to-god 'ai, kā nu šitā sanāca?' situācijā, un tu līdz šim neesi melojis sev, tad nez vai tā būs nodevība.

mēģināšu sakopot domas un uzrakstīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nēnē, tad nē.
Tikai tad, ja tu esi pamazām čakarējis sevi kaut kāda viegla komforta dēļ, pasaudzējot sevi, nepiepūloties utt., līdz esi nonācis tik tālu, ka vairs nespēj neatzīt, ka esi tur nonācis. Kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent)

"tam, kurš šo solījumu tur, nav iespējams justies nodotam"
Es gan teiktu, tam, kurš šo solījumu tur, nav iespējams justies kā nodevējam. Un nodots var justies vai nejusties neatkarīgi no tā, vai kāds cits uzskata, ka ir tevi nodevis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paga, paga, izlasi to solījumu. ja tu viņu turi savā sirdī, kā tu vari justies kaut kāds 'apbižots'?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja nu, ka nevari :) That's the point :)

(Reply to this) (Parent)

Hmm, (uzliekam brilles un pārlasām lēnām un uzmanīgi)...

"es būšu ar tevi kopā, lai kas arī nenotiktu - pat tad, ja viss būs pilnīgā d*rsā, pat tad, ja tu izrādīsies kretīns, un pat tad, ja tu izvēlēsies aiziet - es atbalstīšu šo tavu lēmumu, kā atbalstu visus tavus lēmumus"

Hmm. Jā, tev taisnība. Pēc šīs shēmas var būt tikai nodevējs, bet nevar būt nodots. T.i., lai justos nodevējs, vajag aiziet, bet pretējā puse nekādā veidā nedrīkst sevi uzskatīt par nodotu.

(Reply to this) (Parent)