O!
Značit nodevība ir sajūta "es esmu nodevusi - savu ticību, savu mīlestību, sevi pašu", ar uzsvaru uz to trešo?
Un attiecībās, piemēram, nodevība būtu tad, ja es sāktu ar "mēs mīlam viens otru un paļaujamies, un mums viss būs jauki" un tad vienā nejaukā dienā konstatētu, ka viss ir aizgājis kašķu, nīgruma un liekulības gultnē, un tas nebija tas, ko mēs gribējām, tas nebija tas, kam mūsu mīlestība bija paredzēta? Vai ja es kādudien pateiktu, ka manī nekad nav bijis nekā vairāk kā "Nopērciet-šos-tamponus".

Paldies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es tev šeit ne pilnīgi piekrītu. vai varbūt nepilnīgi saprotu?
es teiktu, ja tu kaut kādā brīdī pēkšņi attopies honest-to-god 'ai, kā nu šitā sanāca?' situācijā, un tu līdz šim neesi melojis sev, tad nez vai tā būs nodevība.

mēģināšu sakopot domas un uzrakstīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nēnē, tad nē.
Tikai tad, ja tu esi pamazām čakarējis sevi kaut kāda viegla komforta dēļ, pasaudzējot sevi, nepiepūloties utt., līdz esi nonācis tik tālu, ka vairs nespēj neatzīt, ka esi tur nonācis. Kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent)