|
Maijs 26., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sleep_talking | 10:19
ja nodevību vispār definē, tad tās faktam nav nepieciešama nodotā aprobācija un attieksme "es esmu nodots".
es pat ietu tiktāl, ka sacītu, ka nodevība ir pēc būtības objektīva. ne tādā ziņā, ka ar bīdmēru konstatējama, bet tādā ziņā, ka cilvēka iekšpusē vai nu ir, vai nav notikusi. nevis atkarīga no tā, kā viens vai otrs par to jūtas pēc tam.
no tā, ka laulības solījuma būtība patiešām varētu būt "es būšu ar tevi kopā, lai kas arī nenotiktu - pat tad, ja viss būs pilnīgā d*rsā, pat tad, ja tu izrādīsies kretīns, un pat tad, ja tu izvēlēsies aiziet - es atbalstīšu šo tavu lēmumu, kā atbalstu visus tavus lēmumus" izriet tikai tas, ka tam, kurš šo solījumu tur, nav iespējams justies nodotam. to nodot ir visnotaļ iespējams. lai jūda būtu nodevējs, nav nepieciešams, lai jēzus uz viņu aizvainoti rādītu ar pirkstu.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |