Naudai gan varētu būt nozīme.
Piemēram, viens no galvenajiem iemesliem, kamdēļ mēs ar mana bērna tēvu pašķīrāmies, bija tāds, ka (ermm, kā lai to pieklājīgāk formulē) es nevarēju uzturēt gan bērnu, gan viņu. Tātad - būtībā lauzu neizteiktu solījumu viņam un, kas daudz sāpīgāk, arī bērnam.
Ja runa būtu par nelielu naudas summu vai, precīzāk, nelielu vērtību šai naudas summai (piemēram, pietrūkst veļasmašīnas līzingam un veļa jāmazgā ar rokām), tad tas būtu diezgan nejauks gājiens. Nezinu, vai akurāt nodevība, bet nejauki.
Bet, tā kā runa bija par to, vai bērns maina pamperi 1x dienā vai 2-3x dienā un vai es kādreiz apēdu arī kaut ko normālu vai pārtieku tikai no koncentrātu zupiņām (bērna ēdienkarte sastāvēja no piena), tad šī lēmuma pieņemšana bija diezgan vienos vārtos - vēl ņemot vērā citus blakus faktorus.

Vārdu sakot, nauda nav vērtību skalas augšgalā tikai tad, kad naudas pietiek :) Bet pienāk kāds punkts, kurā nauda iegūst lielāku vērtību nekā (piemēram) mātes vēlme sagādāt bērnam jauku un "pareizu" bērnību.

Katrā ziņā oficiālā koncepcija šai konceptuālajai šaizei man šķiet ļoti nepārliecinoša :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paga paga... es jau nesaku, ka naudai nav nozīmes vispār, bet gan tikai konkrētajā situācijā, par Jūdu, kam Tas būtu jādara tik un tā, saskaņā ar scenāriju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā ;) Bet tas jau ir cits stāsts, pēc šī stāsta Jūda ir dabūjis daudz, daudz smagāku lomu kā Jēzus - jo Jēzum vismaz bija dafiga paštaisnuma un tikai vienu brīdi radās sajūta, ka neviens viņu nemīl, bet Jūda dabūja purnā visu nicinājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esi lasījusi borhesa "trejādo jūdu"?

(Reply to this) (Parent)