Februāris 10., 2006
| 01:03
|
Comments:
Tāda caurspīdība? Nekad.
Lai gan ņemot vērā, ka es vairumu laika nez kāpēc jūtos neredzama pārdzīvoju pārsteigumu katru reizi, kad izrādās, kāds mani ir pamanījis... kur nu man līdz caurspīdīgumam.
man arī kādreiz tā likās. Ko nu es, mani jau tāpat neviens pat nepamana. līdz brīdim, kad atklājās, ka priekšniecība cītīgi seko līdzi manām garastāvokļa svārstībām, apjautājoties, vai viss ir OK... un priecājoties, ka mans skats uz dzīvi ir kļuvis gaišāks. a man vislaik likās, ka Neviens Neredz, Kā Es Ciešu :)
man liekaas ka ar katru gadu caurspiidiigaaks netik es, viss! un tajaas reizees, kad man licies ka Cieshu viens.. vienmeer beigaas kauns.
secinājumi ala 'priekšniecība seko līdz' manī izraisa pamatīgu baiļu lēkmi un vēlēšanos kādu laiku izvairīties no sabiedrības.
Hmm, tas laikam atbild uz tavu pirmo jautājumu.
Nu, gudri viņi ir vismaz tajā ziņā, ka nebāžas man virsū tad, kad es esmu gatava uzcirst galdā atlūgumu, bet apsveic ar atgriešanos tad, kad viss ir OK. Man tikai drusku biedē tas brīdis, kad kolēģi mani no rīta sāks apsveikt ar labu seksu - jo man šķiet, ka tieši šo parametru jau nu toč var no sejas nolasīt... :D |
|
|
|
Sviesta Ciba |