Janvāris 5., 2006
| 13:03 - lauznis
|
Comments:
piekrītu, bet tomēr tas nav tik liels solis atpakaļ atradināšanās un atkarības uzveikšanas procesā
Nu tur jau jā, itkā varētu teoretizēt, ka ir prātīgi saglabāt psiholoģisko pieradumu, lai organisms tikmēr atsāk pats nikotīnu ražot, kas jamam nepieciešams, un tad mest nost pavisam. Bet iedomājoties, ar kādu duru, savukārt, ir piesātinātas tās beznikotīnīgās — nelāgi paliek.
Ne ne; atminos kā reiz Akadēmijā viens kungs — pasniedzējs teica, kad izgājām pagalmā uzpīpāt: ja reiz sākāt — pīpējiet, paši vainīgi. Nost metot tikai trakāk būs. Galvenais — bērniem neļaujiet sākt.
Nikotīna pieradums ir figņa, man ir pieradums pie 5minūšu pauzes besīgā darbā, demonstratīva mīkstā uzlikšanas degošajam projektam un aizņemta mute un rokas (orālais sekss ir labs aizstājējs, bet diemžēl ne vienmēr ir korekti to piedāvāt).
To vienmēr ir korekti piedāvāt ;)
Bet protams, ka uzpīpāt — tas pirmkārt jau ir pārtraukums darbā un aizņemtas rokas. Pārējais pēc tam. |
|
|
|
Sviesta Ciba |