Mani šausmina tieši tā estētiskās iepakošanas tendence, ne jau tas, ka lupatiņas var lietot.. nu tāpat zinām, ka var lietot da jeb ko ar kaut cik apmierinošām uzsūkšanas īpašībām.
Tas, ka ir patērētāji, kas pateicoties skaistam iepakojumam (sauklis par dabas aizsardzību un veģetārismu, protams, arī pieder pie ‘iepakojuma’) spēj sev iestāstīt, ka šī produkta lietošana patiešām ir patīkama un ērta (vai – ka neērtības ir pietiekami nenozīmīgas un mazsvarīgas).
Tieši ar šādiem salīdzinoši šaurai mērķauditorijai tirgotiem produktiem to var redzēt visspilgtāk..

Lai gan, pieņemu, ja kāds spētu no malas paskatīties uz, piemēram, visām mums, kas cītīgi skuj kājas, pārliecībā, ka citādi mūsu kāju izskats ir apkārtējiem aizvainojošs – gan jau efekts būtu tieši tāds pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tikai reklāmas biznesā strādājot, cilvēks var saprast, cik nenormāli dziļa ir šī ietekmēšana-caur-iepakojumu. Vai, precīzāk, caur brendu. ("Zīmols" pat gluži neizsaka to pašu, jo "brends" var būt dajebkas, t.i., veģetāriešu biedrības sertifikāts arī pieder pie Mooncup brenda imidža un ir tur iebāzts tāpēc, ka "mūsu lietotāja, visticamāk, vai nu ir veģetāriete vai vismaz ir labās domās par veģetārismu, tātad veģetāriešu atbalsts uzlabos mūsu pārdošanu".) Un apgalvojums, ka "lietojot mūsu produktu, tu kļūsi tāda un tāda" vēl ir bērna šļupsti. Lielā daļā reklāmu slēptais mesidžs ir "ja tu esi [sieviete, pusaudzis etc.], tad tev ir jābūt (jāvēlas būt) [sievišķīgai, stilīgam etc.], un [sievišķīga, stilīgs etc.] tu nevari būt, ja nelieto [tādus un tādus produktus], no kuriem [mūsu produkts] ir vis- [sievišķīgākais, stilīgākais etc.]" T.i., brainwashings notiek nevis "sapņu piepildīšanas" līmenī, bet "sapņu radīšanas" līmenī. Par laimi, cilvēkam piemīt zināma aizsardzības spēja, bet tomēr - reizēm Šermulis Noskrien Pār Kauliem.

(Reply to this) (Parent)