Septembris 1., 2005
| 10:01 "Pirmdienas vakarā esmu mājās, novelku kurpes, pietipinu pie radio aparāta un ieslīgstu nelielā koncertā ar tarkšķiem. Krekls, pielipis pie muguras, atgādina par nogalēto darba dienu. Sēžu nekustīgs, kad istabā ieveļas mobilā telefona zvana skaņas. Es saviebjos rūgtumā un aizdodos līdz mēteļa kabatai. Zvana priekšnieks. Jēziņ! Viņam esot jāatgādina man par to, ka piektdien no rīta visiem jābūt gatavībā doties uz Stokholmu un piedalīties „kuģa pabeigšanas ballītē”. Es izsakos sausi un sāļi. Izliekos, ka viņš mani ir bīstami iztraucējis. „Es vēlētos jūs visus tur redzēt kā vienu,” viņš vēl paspēj izgrūst, pirms nolieku klausuli."
Laura Brokāne, "Doma tāda"
Tāpēc arī nevaru piespiesties lasīt mūsd.latv.lit. (ja vien pienākums nesauc & neaicina to vērtēt kā "iesācēju", nevis "profesionāļu" tekstus). Pirmajā stāsta rindkopā ir tieši divi teikumi ("Zvana priekšnieks." un "Jēziņ!"), kuros latviešu valoda nav tīši samocīta, balansējot uz robežas starp draņķīgu, samākslotu tēlu ("izsakos sausi un sāļi") un valodiskām neveiklībām ("krekls [..] atgādina", "saviebjos rūgtumā" un "aizdodos līdz mēteļa kabatai"). Balansē reizēm veiksmīgi (tā, ka grūti atšķirt samākslotu tēlu no valodas neprasmes), reizēm neveiksmīgi. Tas pats attiecas uz dažiem citiem jaunajiem un talantīgajiem, piemēram, Martu Pujātu. Droši vien nav īsti godīgi, ka pieminu tieši viņus, jo droši vien visu šo superpuper "māksliniecisko" stilistiku viņi ir noskatījušies no saujiņas "veco un profesionālo", kas varbūt var to atļauties (jo pārzina valodu pietiekami labi, lai viņu tizlošanos tēlainībā varētu arī saprast & piedot). Bet tomēr - geez. Dūša apskrējās, ziniet. Ja neproti latviešu valodu pietiekami labi - tad, sasodīts, klausies tajā, mēģini izjust. Nevis pastiprini savu valodas kroplīgumu līdz absurdam, cerot, ka tā tiks pieņemta kā "neglītuma estētika".
|
Comments:
From: | teeja |
Date: | 1. Septembris 2005 - 10:56 |
---|
| | | (Link) |
|
honeybee, kā ir labāk, spožs, talantīgs darbs ar neveiklu valodu (piem Andra Manfelde, tā pati Laura Brokāne), vai viduvējība, klišejām un garlaicības piebāzta, ar perfektu literāro valodu, kādas nereti var novērot pie tā saucamajiem profesionāļiem.
man arī ir slikta valoda, jo esmu pārāk trauksmaina. bet zinu, ka tas uz vecumu uzlabosies. valoda ir otršķirīga, tas nav nekas tāds, ko nevarētu iemācīties pieslīpēt.
protams, ka labāk talantīgs & ar kroplu valodu.
bet zini, uz šito te "uz vecumu uzlabosies" es nepaļautos. protams, ka var iemācīties pieslīpēt, valodu var iemācīties, un tieši to jau arī es mēģinu pateikt - ka vajag mācīties valodu, nevis mudžināties un zīmēties ar savu Oriģinālo Tizlumu. bet tur jau tas joks - ka cilvēciņš X, sarakstījis kaudzīti darbiņu, saņēmis savu atzinību, sācis publicēties un konstatējis, ka viss aiziet uz urrā - tu domā, ka šis cilvēciņš tagad sāks mācīties valodu? ja jau viss tāpat ir labi? ja jau tev tāpat ir iznākušas 2-3 grāmatas? ja neviens neaizrāda, ka šī valoda ir kropla? ja tie, kas nespēj palasīt, nokaunas un nolien stūrītī (kā es to parasti daru)? tu jau vēl esi salīdzinoši labs gadījums, jo tev ir pietiekami daudz, ko teikt, lai nebūtu vajadzības spīdzināt valodu. bet figsviņzin, kā tu rakstīsi pēc gada vai diviem.
Nu tavēje teksti dažkārt izsit korķus. Un es tanī brīdī nesveru par labu vai sliktu valodu. svarīgi - ko lauz, jā.
Man liekas, šeit drīzāk domāta tīši samocīta, varbūt pat pārāk literāra valoda. Neveikla valoda talantīgā darbā ir pavisam kas cits. Protams, jaunie ir, lai lauztu. Es esmu par svaigu, dzīvu valdodu. Tā var būt neveikla. Tā var būt veikla. Bet nafig viss speciāli jāsamudžina.
Tiesa, šis varbūt nav pats trāpīgākais piemērs. Starp citu, tas stāsts man tīri labi patika.
nu, man jau L.B. arī tīri labi patīk. tieši tāpēc es tā saņerkstējos, tak jau, ja nepatiktu, būtu pofig.
un vispār, teeja, kas tas par izteicienu - "valoda ir otršķirīga"? atvaino, ja uzdodu stulbu jautājumu, bet kas tad ir tas "pirmšķirīgais", ko tu izmanto, lai piefiksētu savu sakāmo?
From: | teeja |
Date: | 1. Septembris 2005 - 10:58 |
---|
| | | (Link) |
|
nē, tu runā kā penšionēta literatūras skolotāja :) jaunie taču ir lai lauztu un būtu neprofesionāli.
lai lauztu, ir jāzina, ko tu lauz.
teksts ir reāli samocīts, man arī nelasījās
| From: | orissa |
Date: | 1. Septembris 2005 - 12:25 |
---|
| | | (Link) |
|
neproti latvieshu valodu pietiekami labi - vai tad to var iemaaciities un kur tad to var dariit, iemaaciities paarzinaat latvieshu valodu pietiekami labi un taadaa garaa. lasiit vaardniicu?
From: | (Anonymous) |
Date: | 1. Septembris 2005 - 12:28 |
---|
| | | (Link) |
|
vaardniicu jau nu gan :)
tas buutu apmeeram taa, ja maaciitos gleznot, apluukojot dazhaadu kraasu traipinjus
nemaz nesmejies. vārdnīca ir viens no variantiem. otrs ir - lasīt. daudz. labu literatūru. pievērst uzmanību tam, kāpēc tā ir laba. trešais ir - rakstīt. un dot šo uzrakstīto lasīt cilvēkiem, kas piesiesies valodas neveiklībām, pārspīlējumiem utt.
From: | (Anonymous) |
Date: | 1. Septembris 2005 - 13:07 |
---|
| | | (Link) |
|
vispār pieķēru sevi pie domas, ka šo valodas tēmu būtu ērti ar tādiem tehnoloģiskiem/dizaina terminiem kā usability skaidrot
ačgārnā pasaule :)
Jā, tam es nudien varu piekrist. Labu valodu var salīdzināt ar labu user interface kādai programmai vai mājaslapai, vai, piemēram, ar labu dizainu putekļsūcējam - tā, lai uzreiz ir skaidrs, kura poga ir jāspiež, lai to aparātu ieslēgtu, un tā, lai vads nemaisās pa kājām. Par dizainu runājot, parasti cilvēki pirmajā vietā liek lietojamību, ērtumu, ātrumu, vieglumu, saprotamību un tamlīdzīgas lietas. Ja tas viss ir, tad, protams, nekaitē arī tādi bonusi, kā skaistums, elegance vai stilīgums. Stilīgas, bet nelietojamas lietas visbiežāk tiek ātri pamestas un aizmirstas. Ar valodu ir tāpat. Valoda ir interfeiss, caur kuru cilvēki piekļūst svešām idejām, domām, informācijai. Ja valoda ir neērta, grūti sagremojama, tad tas samazina iespēju, ka kāds izlasīs/uzklausīs līdz galam, ka sapratīs. |
|
|