Augusts 7., 2005
| 22:04
|
Comments:
Mācīties mācīšanās pēc ir tik pat egoistiski, kā mācīties, lai vairāk nopelnītu, jo mērķis jau ir viens - lai pašam labāk.
Es jau neapgalvoju, ka tas nav egoistiski. Principā mēs visi rīkojamies egoistiski, gandrīz vienmēr, bet mani kaitina, ka cilvēki citu dzīves vērtē pēc savas vērtību skalas un nekautrējās viņiem to skaidri pateikt.
Hehe, by the way, iepriekšējā postā tu nekautrējies skaidri pateikt, ka mēri mietpilsoņus pēc savas vērtību skalas. Vai tu gadījumā nekaitini sevi? Kur ir tā ģeniālā atšķirība starp tevi un mietpilsoni?
1) Mēs neviens nevaram izvairīties no savas subjektivitātes, bet es tiem cilvēkiem nesaku: "Klau, nafig tu strādā un nevelti pietiekami daudz laika mācībām, utt." Es pieņemu, ka katram cilvēkam, lai viņš justos laimīgs, vajag dažādas lietas. 2) Tātad, ko mēs saprotam ar vārdu mietpilsonisks? Man ir tāds tīri vienkāršots skatījums uz šā jēdziena nozīmi: "Mietpilsoņu raksturo materiāls komforts, ceļojumi pa atvaļinājumiem, mierīga ģimene, nevēlēšanās mainīt pasauli (pēdējais izklausās ļoti skaļi un mazliet bērnišķīgi, bet ātrumā nevaru iedomāties, kā to savādāk pateikt)...Viss, tā es to izprotu, pie tam neapgalvoju, ka man nepiemīt kaut kādas iezīmes (kaut arī es brīnītos, ja kāds mani nosauktu par tipisku mietpilsoni) vai arī, ka nekad par tādu nekļūšu.
gh, tad mani no tipiska mietpilsoņa šobrīd atšķir tikai tas, ka man nepatīk ceļot atvaļinājumos (labāk sauļot kāju pēdas un dzert alu, nē, kokteilīti :D)
un, starp citu: ja mietpilsonis NEVĒLAS mainīt pasauli, tad viņam ņefig nevajag mainīt kādu citu (piemēram, ne-mietpilsoni), tātad mietpilsonis vismazāk uzbāžas citiem ar saviem krutajiem viedokļiem, atšķirībā no ne-mietpilsoņa, kas vēlas mainīt pasauli, un tātad - diezgan neizbēgami - arī citus cilvēkus. tātad tieši ne-mietpilsoņiem būtu tevi jākaitina visvairāk, jo viņi visvairāk uzbāžas ar padomiem & korekcijām.
Mietpilsoņiem nav reālas vēlmes mainīt citus cilvēkus (nu vismaz tos, kuri atrodas pietiekami tālu no viņiem), bet gan vairāk izteikt stulbas piezīmes. Tas ir tas, kas mani kaitina, jo, ja kāds tiešām vēlētos palīdzēt, es justos viņam pateicīga par pūlēm. Mani nekaitina, ja cilvēks uzbāžas ar padomiem, saprotot otra cilvēka vērtības un attiecībā no tās var viņam palīdzēt vai arī pierādīt, kāpēc viņa vērtību sistēma ir labāka.
Tātad, tev atliek vien: 1)Saprast mietpilsoņu vērtību sistēmu. 2)Pierādīt, ka tavējā ir labāka.
Good luck:)
Jā, kā tad, un noteikti eksitē tikai viena labākā vērtību sistēma :)
Katram savējā, protams, ir vislabākā;)
Beidzot tu saprati. Un tos paareejos: ar akmenjiem, ar akmenjiem! :)
Nu, kaa jau hb teica, tas tikpat daudz ir raksturiigs neMPiem. ;)
Es teiktu, ka MP ir iecikleejushies, iepriekshparedzemi, pashpietiekami. Kaa zeme ap sauli, taa to dziive rinkjo ap savu aizspriedumu asi, burkshkjot par tiem - huligaaniem, tur arii.
pašpietiekamība ir kruta. par ieciklēšanos nezinu, par iepriekšparedzamību arī ne. ir tā, ka tad, kad tu atrodi dzīves modeli, kas dara tevi laimīgu, tad tu nevēlies to mainīt bez pietiekama pamata. atšķirība varbūt ir tikai inercē.
Pashpietiekamiibu es biju domaajis 'stingraa' noziimee, tas ir, ka cilveeks nemeklee neko ne tikai citos, bet arii sevii, Dievaa utt. Ka vinjsh ir izveidojis kaadu 'modeli', un neaptver, ka tas modelis ir kaa cietuma kraatinjsh, kuraa vinjsh briivpraatiigi iesprostots.
Iecikleeshanaas, piepriekshparedzamiiba ir garlaiciiga. Taadu cilveeku tikpat vareetu nebuut. Nekas nemainiitos.
obligāti ir kaut kam jāmainās? puķe pastāv vai tikpat labi tās nav - "nekas nemainās", vai tāpēc puķe būtu garlaicīga? citiem vārdiem sakot - "garlaicīgs" kaut kas liekas tikai cilvēkiem, kas "nemeklē neko vairāk sevī vai citos", tātad, jo vairāk tu uzskati kādu par garlaicīgu, jo mietpilsoniskāks - pēc savas definīcijas - tu esi (un jo garlaicīgāks, gh ;)) nez, man mietpilsoniskums liekas ļoti fascinējošs eksistences veids. un tajā ir daudz kā atklājama. daudz kā tāda, ko var atklāt tikai no iekšpuses, nevis no ārpuses.
Varbuut mees dazhaadi uztveram vaardu mietpilsoniigums? Nedomaaju, ka pukje var sevii ko atklaat. Tikai atveerts cilveeks var to noveerteet, MPim tas ir tikai siens.
Cilveeks nav pukje (varbuut jau to zinaaji ;)). Cilveekam ir jaamainaas. Vismaz, ja nav saniegts 'globaals maksimums'. Nedriikst iestigt 'lokaalajaa maksimumaa' (es te mazliet optimizaacijas teorijas terminos, bet gan jau saprati). IMHO.
Runa ir par iešanu dziļumā - kas pirmajā acu uzmetienā šķiet garlaicīgs un nemainīgs, tas iegūst pavisam citas krāsas zem palielināmā stikla. Ja kāds funkcijas punkts ar pietiekamu tuvinājumu šķiet lokālais maksimums, tad atliek vien mainīt pētījuma precizitāti, jeb, citiem vārdiem, palielināt bildi, lai konstatētu, ka slaidais grafika izliekums pēc palielināšanas izrādās satur sevī jaunas un jaunas svārstības ar citiem lokāliem maksimumiem un minimumiem, kurus var atkal papētīt sīkāk. Nu, tip, fraktāļus esi redzējis. Jeb, vēl citiem vārdiem to pasakot - kāju sauļošana ir visai interesanta nodarbe, ko var izmēģināt gan rīta saulē, pusdienlaika saulē, vakara saulē vai solārijā, lietot dažādus sauļošanās krēmus, lietot dažādas palīgierīces, lai apsauļotu spraugas starp kāju pirkstiem un tamlīdzīgā veidā izkopt šo mākslu līdz pilnīgumam. Jeb vēl citiem vārdiem sakot, ja tu uzskati, ka mietpilsoņi ir garlaicīgi, tad neesi papētījis pietiekami dziļi.
Domu sapratu, patika piemeers ar fraktaaljiem. ;) Varbuut tieshaam, nezinu - neesmu par cilveekiem intereseejies. Nav mana specialitaate. Bet tu neatbildeeji vienu: vai arii pashi MPi var kaut ko atklaat? Un hb nepiemini, vinja nav MPe, lai kaa pashai gribeetos. :)
Turoties pie iepriekšējās domas, gribētos apgalvot, ka mietpilsoņi drīzāk izvirzīs jaunas teorēmas esošu teoriju ietvaros, nekā radīs jaunas teorijas, t.i., ir mazāka varbūtība, ka mietpilsonis izvirzīs jaunas aksiomas.
Atkal labi teikts! :) Un atbilde taada pati kaa hb: man simpatizee tie teoriju radiitaaji vairaak. ;)
Vajadzīgi ir abi. Šķiet, pārsvarā cilvēki ir tendēti radīt teorijas jaunībā un izvērst un papildināt tās ar jaunām teorēmām, kad tie kļūst vecāki. Jo ar laiku pārliecība par savu taisnību tikai aug un nav vairs motivācijas meklēt ko principiāli atšķirīgu, vien pieslīpēt un attīstīt jau zināmo.
nu, tas jau tikai tāpēc, ka jaunībā cilvēks vēl nav kļuvis par mietpilsoni, viņš "meklējas", un, atradis savu nišu, var mierīgi mietpilsonizēties. protams, ja cilvēks jau piedzimst par mietpilsoni (t.i., ideālā vietā & laikā) tad šis meklēšanās periods atkrīt & jaunas teorijas viņš nerada, bet nujā, visādi jau var gadīties.
Starp citu, Einshtiens to ljoti paardziivoja. Vinjsh pats ir labs piemeers, ka teorijas rodas jauniibaa, taalaak jau tikai paaris piesliipeejumi. Pats to saprata un teica: "Jo es palieku vecaaks un slevenaaks, jo dumjaaks kljuustu. Protams, taa ir plasi izplatiita paraadiiba." ;)
Atradu veel dazhus paaris vinja citaatus par teemu:
"Common sense is the collection of prejudices eighteen." "Great spirits have always found violent opposition from mediocrities. The latter cannot understandit when a man does not thoughtlessly submit to hereditary prejudices but honestly and courageously uses his intelligence." "If I had only known, I would have been a locksmith." "Lai varetu but nevainojams loceklis aitu bara, vispirms jabut aitai" "Pats briniskigakais, ko var izjust cilveks, ir noslepums." "Tiem, kam patik marset ierinda, galvas smadzenes ir pieškirtas parpratuma pec. Viniem pilnigi pietiktu ar muguras smadzenem"
p.s. un piezīmēsim, ka bez tieksmes "mietpilsonizēties", t.i., nostabilizēties kādā pozīcijā, nav iespējams radīt stabilu un pilnīgu teoriju. var rasties ideja, bet ne Teorija (un ideju apstrādā tie paši mietpilsoņi - bez viņiem plika ideja neko daudz nebūtu vērta)
Jeb, no otras puses formulējot to, ko teica barvins - ja cilvēks ir atradis tādu dzīvesveidu, kas ļauj viņam atrasties sev nepieciešamajā komfortā + attīstīties tādā tempā, kāds viņam ir piemērots (tāpat jau arī klasiskie mietpilsoņi iegādājas jaunu dīvāniņu, uztaisa jaunu bērnu, pakāpjas augšup pa karjeras kāpnītēm... uzraksta jaunu grāmatu, sakomponē jaunu simfoniju), tad nav nepieciešamības speciāli mainīties, jo šī mainīšanās jau ir iekļauta sistēmā, tā ir nepamanāma, jo notiek dabiski (tā, kā aug tā pati "garlaicīgā" puķe). Cilvēks, kas "mainās" patiesībā ir cilvēks, kas nav attīstījies, viņš vai nu meklē savu ideālo mietpilsonisko stāvokli, vai arī ir iestrēdzis un ieciklējies uz nemitīgu mainīšanos, kas ir visai neproduktīvs pasākums, jo traucē izprast (gh) dzīves jēgu :)
> Cilvēks, kas "mainās" patiesībā ir cilvēks, kas nav attīstījies, viņš vai nu meklē savu ideālo mietpilsonisko stāvokli, vai arī ir iestrēdzis un ieciklējies uz nemitīgu mainīšanos, kas ir visai neproduktīvs pasākums, jo traucē izprast (gh) dzīves jēgu :) Taisniiba. Bet man taadi 'neattiistiiti' cilveeki liekas daudz interesantaaki un simpaatiskaaki kaa MP, kas saniegushi savu lokaalo optimumu. Ja barvins taisniiba, neesmu pietiekami ruupiigi apluukojis tos kukainjus. :)
ir, ir taisnība barvinam. tie kukaiņi ir sasodīti interesanti :)
pamēģini kādreiz vaļasbrīdī papētīt kādu cilvēku, ko tu uzskati par "mietpilsoni", un atklāsi viņā ļoti daudz interesantu nianšu, tādu, ka faktiski vairs mute necelsies viņu par mietpilsoni dēvēt.
Bet tu kaa rksnce, pasaki man, kaapeec graamatas ir paarsvaraa par taadiem, nu, ne gluzhi parastiem cilveekiem un notikumiem?
ūja. uz kraujas rudzu laukā - parasts pusaudzis, kas nevienā skolā nevar noturēties trīs draugi - parasti karavīri, kas nevar adaptēties pēckara pasaulē brāļi lauvassirdis - parasti puikas, kas pēkšņi ierauti pasakā agatas kristi džeina mārpla - parasta ziņkārīga vecmeita, kam apkārt notiek noziegumi (aizdomīgi, aizdomīgi...) etc. etc., lielākā daļa grāmatu IR par parastiem cilvēkiem, neparasta ir tikai vide/notikumi, kas liek šiem cilvēkiem rīkoties enerģiskāk, vai arī dziļāks autora vērojums.
He, te es vareetu atbildeet ar pretpiemeeriem, bet nu savaldiishos.
Uz kraujas rudzu laukaa - nepiekriitu. Neparasts pusaudzis. Triis draugi. Iisti nezinu, vai taa ir. It kaa jaa, it kaa nee. Nu nav tie gluzhi tipiski cilveeki. Vairums cilvju tomeer kaut kaa adapteejas. Maarpla - lasiijis neesmu, bet ja kaadam visapkaart notiek noziegumi, tad, manupraat, kaut kas ar vinju nav kaartiibaa ;) Par beernu un jaunieshu literatuuru kopumaa - var piekrist, ka beerni tur ir parasti normaali, bet paareejie varonji - nepavisam. Bet es beernus un pusaudzus vispaar nesauktu par mietpilsonjiem. Beerns nemitiigi maacaas, un tie, kas maacaas, nevar buut MPi. Parasts beerns nav sinoniims mietbeerns.
Sho jautaajumu vareetu papeetiit vairaak, bet slinkums, taads mietpilsonisks - nu kam man to? ;) Ja tev dikti gribas buut MPei, uz priekshu!
es kā rkstnce varu droši teikt, ka krutākie varoņi ir tie, kas ir "parasti cilvēki" - pietiekami parasti, lai "parastais lasītājs" varētu ar viņiem identificēties (tur arī HP panākumu noslēpums, btw). tikai āķis ir tur, ka nav tādu "parastu cilvēku", jebkurš cilvēks ir sasodīti neparasts un interesants, ja viņam pievērš gana daudz uzmanības. ieskaitot mietpilsoņus.
Riikstniece? :) HP neesmu lasiijis, bet par beernu lit. man jau bija tas gods izteikties. Ja jau aizejam uz populaaro maakslu, tad vai Terminators arii bija mietpilsonis?
Nu labi, izskataas, ka mums taa pat neizdosies pashlaik vienam otru paarliecinaat. Es no savas puses apsolos maajasdarbaa ar lupu izpeetiit kaadu MP. ;) Bet tev droshi vien peec kaada laika tas taa deeveetais 'mietpilsoniskums' apniks. :)
Paldies par diskusiju, jaunieshi (liidz 30 g.v.)!
Vienā grāmatā (ehh..vai ne grāmatā, man brīžiem jūk vidusskolā ar draudzei apspriestais un izfantazētais ar kaut kur sen, sen lasītu) bija tāda metafora par pabeigtajiem cilvēkiem (nu tur bija domāts kaut kas līdzīgs mietpilsoņiem). Jā, toč, kaut ko neskaidri atceros, ka mums tas vidusskolā bija tāds mazliet kā lamu vārds "pabeigtais cilvēks". |
|
|