Tieši tāpēc jau ir jāmāk atrast balanss, bet pamēģini vienmēr to tā veiksmīgi izdarīt. Visvieglākas ceļš laikam jau ir aiziet kalnos meditēt un ne ar vienu nekontaktēties, tad tiešām nav grūti būt iekšēji mierīgam un līdzsvarotam.

(Reply to this)

Precīzi.

Taču gribu uzsvērt, ka ir atšķirība, vai cilvēka tolerance izpaužas kā zobu sakošana un attieksmes neizrādīšana, vai kā pohujs, vienaldzība, easy-going. Tobiš, cilvēks var būt tolerants arī neziedojot daudz spēka sevis pārvarēšanai, bet gan deklarējot situāciju par nenozīmīgu sīkumu. Tas, protams, ne vienmēr izdodas un ne vienmēr ir izdevīgi.

(Reply to this) (Thread)

Nu, tolerance un iecietība jau tomēr ir iespējama tikai pret to, kas būtībā nešķiet īpaši patīkams. Tu taču nemēģini būt "tolerants" pret to, kas tev patīk, tu taču nemēģini būt "tolerants" pret to, ka lielā zive k-kur Klusajā okeānā apēd mazo zivi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Tā jau laikam ir - tolerance un pohujisms nav viens un tas pats. Varētu teikt, ka ārējās izpausmes ir vienādas, bet iekšējās - atšķirīgas. Tobiš, tolerants cilvēks uzvedas kā pohujists, kaut viņam nav pohuj.

(Reply to this) (Parent)

pofig

(Reply to this)

rezultātā būs cilvēku grupa, kuri visus pieņems tādi kādi nu viņi ir bet paši beigās būs slapja vieta

(Reply to this)

ja tu esi toleranta, tad tu esi toleranta ne pozas vai modes pēc, bet tāpēc, ka tu VARI būt toleranta. Ja tolerance pret kaut ko tevī uzkrāj agresiju, tad tu noteikti ej pretrunā ar kādu no saviem principiem vai pārliecībām, proti, tu tikai mēģini sev iestāstīt, ka vari pieņemt kaut ko, ko nevari.

(Reply to this) (Thread)

vai tad ir iespējama tolerance pret to, kas tev jau tāpat patīk vai ir pilnīgi vienaldzīgs? es neesmu "toleranta" pret gejiem, jo man par viņiem ir pozitīvs viedoklis, es neesmu "toleranta" pret jauniešiem, kas smēķē, jo man ir pofig, bet es esmu toleranta, pret, piemēram, stulbeņiem, jo, lai arī viņi mani kaitina, es saprotu, ka, ar kādu galviņu kurš piedzimis, ar tādu jādzīvo. t.i., tolerances būtība jau ir samierināšanās ar to, kas tev nepatīk.

(Reply to this) (Parent)

es tā padomāju, ka man tomēr mazliet jāprecizē, ko es gribēju teikt. Lai arī tolerance lielākoties ir emocionālas reakcijas apspiešana, tā tomēr nāk caur sapratni, nevis identificēšanos, empātiju vai kādu citu emocionālu piesaistīšanos tam, pret kuru tu esi sadomājusi būt toleranta.
Tu nevari pateikt, ka tev patīk tas, kas tev nepatīk emocionālā līmenī, bet tu vari saprast, kāpēc tas patīk kādam un atdalīt savu emocionālo reakciju no racionālās. Tā, lūk, pēc manām domām ir tolerance. Protams, ka racionāli var aptvert tikai to, kas nav pretrunā ar principiem, pārliecībām utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piebilde nr.2 - ja tev ir izdevies atdalīt emocionālo reakciju no racionālās, agresija neuzkrājas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

faktiski tu pēdējā postā pateici to pašu, ko es, taču tā laikam ir tikai teorija, jo ja tā darbotos, tad tevī nekrātos tā agresija.

(Reply to this) (Parent)