Precīzi.

Taču gribu uzsvērt, ka ir atšķirība, vai cilvēka tolerance izpaužas kā zobu sakošana un attieksmes neizrādīšana, vai kā pohujs, vienaldzība, easy-going. Tobiš, cilvēks var būt tolerants arī neziedojot daudz spēka sevis pārvarēšanai, bet gan deklarējot situāciju par nenozīmīgu sīkumu. Tas, protams, ne vienmēr izdodas un ne vienmēr ir izdevīgi.

(Reply to this) (Thread)

Nu, tolerance un iecietība jau tomēr ir iespējama tikai pret to, kas būtībā nešķiet īpaši patīkams. Tu taču nemēģini būt "tolerants" pret to, kas tev patīk, tu taču nemēģini būt "tolerants" pret to, ka lielā zive k-kur Klusajā okeānā apēd mazo zivi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Tā jau laikam ir - tolerance un pohujisms nav viens un tas pats. Varētu teikt, ka ārējās izpausmes ir vienādas, bet iekšējās - atšķirīgas. Tobiš, tolerants cilvēks uzvedas kā pohujists, kaut viņam nav pohuj.

(Reply to this) (Parent)