grūts jautājums...
kristījuši vēl neesam, lai arī tāda doma ir bijusi un varbūt arī kādreiz to izdarīsim (jo mēs abi, lai arī reti par reliģiju runājam, ticam, ka pastāv kautkas laps, kas mazus bērniņus sargā un tā :) ne jau nu obligāti kristīgais dievs (visticamāk, ka tam nau būtiska reliģiskā konfesija), bet vispār; un kristīšanās jau par ļaunu nenāktu)
un droši vien apmēram tā es arī bērnam stāstīšu, ka ir kaut kas liels un labs, kas mūs visus sargā; ka ir cilvēki, kas domā, ka to var atrast baznīcā, citi atkal kaut kur citur meklē, bet nav svarīgi, kur meklēt, un pat nav svarīgi - ticēt vai nē, galvenais ir mīļot i sevi, i citus, i visu pasauli... kaut kā tā. ar uzsvaru uz mīlestību, nevis uz patiesību.
man jau pašai tās attiecības ar kristietību tādas ir, kā ir; apmēram 12 gadu vecumā totāli vīlos tajā pasākumā un tikai nesen sāku vētīt jamo idejas - kuras pieņemt, kuras ne. ideja par mīlestību man patika vislabāk, un tā jau ir rodama visur kur :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man palaimējās - mani vecāki atstāja man iespēju izvēlei! Mazs bērns neizprot kristīšanas procesu. Viņš nezina, ka tādā veidā viņš tiek ieskaitīts to ļaužu pulkā, kas balstās uz reliģiju, kura ilgus gadsimtus ir lējusi asinis (Krusta kari) un no liekulīgām mācītāju mutēm sludinājusi aklu padevību, kura noniecinājusi Dabu un nolikusi cilvēku par radības kroni.
Es izvēlējos tādu pagānisku ceļu - nedaudz no mūsu senču mantojuma, nedaudz no citu tautu senčiem. Būt harmonijā ar sevi, ar Dabu ar Dievu...un kā jau Tu minēji...ideja par mīlestību. Un to es mācīšu saviem bērniem! Vai baznīca un visa "varenā" kristīgā pasaule var sniegt man to tuvību ar Visumu, ko es izjūtu ieejot mežā? Laikam jau tomēr ne:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kristus mācībai ar baznīcu ir tikpat liels (mazs?)sakars kā dzimtsarakstu nodaļai ar mīlestību :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Taisnība ir...bet tomēr, ņemot arī pašu Bībeles tekstu - ir ļoti daudzas jocīgas lietas... Lielākā problēma jau ir tā, ka Bībeli nav rakstījis Kristus, bet daudzi dažādi cilvēki, un viņi to ir darījuši daudzu gadsimtu laikā. Bībeles teksts lielākā vai mazākā mērā tika mainīts līdz pat 9. gadsimtam. Pieļauju, ka no pamatdomas tur ir maz kas palicis un tomēr un tomēr... Dievs nav tāds, kā viņš ir attēlots Bībelē - Dievam nevajag, lai viņa priekšā kristu uz ceļiem un aurotu: "Svēts, svēts!!!" (palasiet Jāņa atklāsmes grāmatu...nē, labāk nelasiet :)! )

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt paskaidrosi, "kas no pamatdomas ir maz palicis Bībelē"... "Kāds Dievs ir attēlots Bībelē"... un kas ir tās "jocīgās lietas"? vienkārši tu izsaki ļoti daudz nepārdomātu, virspusēju spriedumu lai apgāztu mācību, kas nebūt nav ne virspusēja ne ar vienu pirkstu apgāžama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njea! Es nesaku neko tādu, kam es pats pilnībā neticētu...bija laiks, kad cītīgi pētīju dažādu reliģiju svētos rakstus - varu minēt konkrētus piemērus no Bībeles, kur ir sastopamas nejēdzības, neloģismi un pretrunas...ja izdosies to failiņu sameklēt un ja kādam būs interese, varbūt kādreiz nopubliskošu...

(Reply to this) (Parent)

nez, es, būdama ne-īpaši-kristīga, savu kristīšanu neuztveru kā kauko sliktu, kas man nedotu iespēju izvēlēties :) patiesībā man šis fakts pat tīri labi patīk. no otras puses, iesvētīta vai laulāta baznīcā es neesmu un nezinu, vai kādreiz būšu (kas laikam gan ir šķērslis mana bērna kristībām).

nujā, bet bērna kristīšana un padarīšana par kristieti tomēr ir divas ļoti dažādas lietas. tas viens, un otrs - ļoti daudz cilvēka attiecībās ar reliģiju maina cilvēki, kas viņam dod pirmo ieskatu reliģijā; es ticu, ka daudzi mācītāji & citi kristieši ir labi cilvēki, kas cenšas palīdzēt citiem labākajā sev zināmajā veidā, tāpat kā daudzi no viņiem ir kretīni. tas pat nav no reliģiskās pārliecības atkarīgs.

(Reply to this) (Parent)