nez, es, būdama ne-īpaši-kristīga, savu kristīšanu neuztveru kā kauko sliktu, kas man nedotu iespēju izvēlēties :) patiesībā man šis fakts pat tīri labi patīk. no otras puses, iesvētīta vai laulāta baznīcā es neesmu un nezinu, vai kādreiz būšu (kas laikam gan ir šķērslis mana bērna kristībām).

nujā, bet bērna kristīšana un padarīšana par kristieti tomēr ir divas ļoti dažādas lietas. tas viens, un otrs - ļoti daudz cilvēka attiecībās ar reliģiju maina cilvēki, kas viņam dod pirmo ieskatu reliģijā; es ticu, ka daudzi mācītāji & citi kristieši ir labi cilvēki, kas cenšas palīdzēt citiem labākajā sev zināmajā veidā, tāpat kā daudzi no viņiem ir kretīni. tas pat nav no reliģiskās pārliecības atkarīgs.

(Reply to this) (Parent)