es teiktu, ka kļūda iedomībā/sevis noniecināšanā (kas ir vienas monētas divas puses) ir tajā, ka tu vērtē sevi pēc citiem, nevis pēc sevis. T.i., iedomība faktiski nav "paškritikas trūkums pašaizsardzības nolūkos", bet pašvērtējuma nozīmes samazināšana uz citu vērtējuma rēķina.
bet runa jau nebija par to. t.i., sajūtai, ka tu esi citiem ērts un pieņemams, nav gluži sakara ar paškritiku, jo tu vari būt ērts un pieņemams arī tad, ja tu esi gļēvulis un nicini sevi par to.
(uhh, grūti noformulēt, bet mēģināšu)
runa varbūt ir par to, vai un cik lielā mērā tu pievērs uzmanību tam, kā citi jūtas, esot kopā ar tevi, un ko dari ar šo zināšanu par citu izjūtām. ja tu to neņem vērā vispār, tad tas ir galējs egocentrisms. ja tu to ņem vērā un ne vienmēr centies būt "ērts un patīkams", tad brīžos, kad tu tāds neesi un cilvēks tevi tādu pieņem, tu jūti, ka viņš tev ir patiešām pieķēries ("mīlestība" ir tāds biedējošs vārds). ja tu to ņem vērā un allaž centies būt tāds, kādu otrs tevi vēlas redzēt, tad - ja viss notiek, kā esi iecerējis - otrs paliks tavā tuvumā, bet tu nekad nezināsi, vai tas ir tādēļ, ka viņam tā ir ērti un patīkami, vai pieķeršanās pēc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai, cik matemātiski, ja pacenšās, var pat izvilkt kvadrātsakni:) tas, ka tev liekās,ka tu esi perfekts vai izcils vai spēcīgs vai trumpīgs vai, vai, vai nemaz negarantē to, ka arī otram tā liekās, varbūt viņš ir kopā ar pa visam citām tavām kvalitātēm, nevis tām, ar kurām tu lepojies, domādama ka viņu ietekmē. Un tad tas viss sapiņķerējas un mīlestība tik dažāda galu galā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es domāju strukturēti. ko man tagad - nošauties?

un runa nevienu brīdi nav par "objektīvu" mīlestību, runa ir par to, vai cilvēks uztver mīlestību, kas viņam tiek sniegta. pareizāk, to mīlestības daļu, kas izpaužas, paliekot blakus arī tad, kad tas vairs nav ne ērti, ne patīkami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nē, met to ieroci atpakaļ kaktā :) Daži piedzimst smalki kā zirnekļatīkla mežģīnes, daži iemācās smalkjūtību mīlot un domājot par to un vairums tādi raupji nodzīvo līdz mūža nogalei, lai pirms nāves ieraudzītu karti- tik sīkām dzīsliņām un celiņiem iztamborētu. Kā nu kurš. Es domāju, tāds kurš ir ļoti mīlējis kaut ko pamana rokas kustībās, kā noraustās lūpu kaktiņš, enerģijas murskulī, kas pulsē caur ādu. Pamana un tāpat pulsē pretī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man prieks, ka dažam labam ir paveicies neiepazīt šaubas, neticību un wasteland.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinu, ka ar to tu gribēji pielikt punktu, bet no tā visa es tā arī neizlobīju. kurā spoguļa pusē tu esi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es pati esmu abās pusēs. ierakstā bija runa par vienu pusi, to, kurā es nevaru zināt, vai cilvēks pret mani izjūt ilgstošu mīlestību, ja nav situāciju, kurā šī mīlestība tiek pārbaudīta.

/ja es pareizi uztvēru jautājumu, par ko gan neesmu droša.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrīte. Bet drošs jau nevar tāpat būt nekad, arī lielie mīlētāji dažreiz tikai iemīlējušies domā par mīlestību. man liekas šis vārds savažo pamatīgi un paverdzina. Sarobežo, izslēdzot patieso dziļi individuālo sajūtu. Grūti ar tevi runāt, jo tev viss tik skaidrs ar asām līnijām. A nevar vienkārši pajautāt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu labāk saprastos ar manu alter ego :)

un pajautāt var, bet es jau zinu atbildi. tātad nav ko čakarēties, jo šis vārds tiešām savažo, paverdzina un biedē.

(Reply to this) (Parent)