Aprīlis 22., 2005
| 18:21
|
Comments:
nē, nē, met to ieroci atpakaļ kaktā :) Daži piedzimst smalki kā zirnekļatīkla mežģīnes, daži iemācās smalkjūtību mīlot un domājot par to un vairums tādi raupji nodzīvo līdz mūža nogalei, lai pirms nāves ieraudzītu karti- tik sīkām dzīsliņām un celiņiem iztamborētu. Kā nu kurš. Es domāju, tāds kurš ir ļoti mīlējis kaut ko pamana rokas kustībās, kā noraustās lūpu kaktiņš, enerģijas murskulī, kas pulsē caur ādu. Pamana un tāpat pulsē pretī.
man prieks, ka dažam labam ir paveicies neiepazīt šaubas, neticību un wasteland.
Zinu, ka ar to tu gribēji pielikt punktu, bet no tā visa es tā arī neizlobīju. kurā spoguļa pusē tu esi?
es pati esmu abās pusēs. ierakstā bija runa par vienu pusi, to, kurā es nevaru zināt, vai cilvēks pret mani izjūt ilgstošu mīlestību, ja nav situāciju, kurā šī mīlestība tiek pārbaudīta.
/ja es pareizi uztvēru jautājumu, par ko gan neesmu droša.
Skaidrīte. Bet drošs jau nevar tāpat būt nekad, arī lielie mīlētāji dažreiz tikai iemīlējušies domā par mīlestību. man liekas šis vārds savažo pamatīgi un paverdzina. Sarobežo, izslēdzot patieso dziļi individuālo sajūtu. Grūti ar tevi runāt, jo tev viss tik skaidrs ar asām līnijām. A nevar vienkārši pajautāt?
tu labāk saprastos ar manu alter ego :)
un pajautāt var, bet es jau zinu atbildi. tātad nav ko čakarēties, jo šis vārds tiešām savažo, paverdzina un biedē. |
|
|
|
Sviesta Ciba |