Ui, pēdējā laikā kaut kā nav sanācis ar sevīm parunāties, bet bērna dienās bija ļoti garas, šausminošas diskusijas ar aizmugures, atejas, tumsas un citiem dēmoniem. Atceros, ka man viens kaimiņš jautāja kāpēc es ejot pa mežu uz mājām visu laiku it kā dejoju, it kā šķībi pārvietojos, visu laiku runāju. Ko man viņam bija atbildēt, tāpēc, ka ja es nedejošu un nerunāšu aizmugures dēmons mani apēdīs.

(Reply to this) (Thread)

Zupčik, a kur Tev radās dēmona jēdziens un vārds?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Da kā lai es to zinu, bērnībā tāds bija un viss. Neba jau es toreiz sevišķi domāju par to vai vārds dēmons viskorektāk apzīmē tādu iekšējās pasaules izdomāto tēlu. Bija tāds mūdzis, kas padarīja dzīvi interesantāku.

(Reply to this) (Parent)

aizmugures dēmons, tas i riktīgi labi :)))
man, starp citu, arī panika allaž saistās ar aizmuguri - ne jau tikai tas, ka es sabijusies nevaru gulēt ar muguru pret istabu, bet arī tad, kad guļu uz muguras vai pret sienu, man liekas, ka kāds k-ko izdurs cauri gultai/sienai.
lai gan tagad panika izpaužas citādi, iedomu dialogos un šausminošās nākotnes ainās, un fiziski man visvairāk ir bail no nemitīgas vemšanas un nekontrolējamiem drebuļiem (tik ļoti bail, ka nelabi kļūst un viss augums dreb ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, mugurpusē viņš reizēm stāv. citreiz sajūta, ka uz pleca. citreiz ar perifēro redzi var redzēt.

(Reply to this) (Parent)

man akal likās, ka man tas aizmugures dēmons manus garos matus nogriezīs, kamēr es uz tualeti pa kordoru skrienu

(Reply to this) (Parent)

man arī ir bail pagriezt muguru pret istabu, tādejādi padarot sevi neaizsargātu. Kad biju mazāka, baidījos gulēt atsdedzot ķermeni, ietuntulējos segā, baidījos, ka vampīri nesakož (ilgi, ilgi ticēju to esamībai, reiz pat domāju, ka viena tante ir TAS).

Un fiziski es baidos no vemšanas, ikreiz, kad jūtu, ka paliek slikti (kaut nedaudz), sāku raustīties, raudāt un psihot. Imho cik reizes neesmu šitās psihošanas dēļ uz slimnīcu vesta :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, faktiski es nebaidos no vemšanas kā tādas. man ir bail no tām reizēm, kad es sāku un nevaru apstāties, un solos sev nekad-vairs-nedzert, baisi vienkārši. iespējams, tāpēc es dzeru salīdzinoši maz (pareizāk, pielejos salīdzinoši reti) - jo reizēm organisms izstrādā tādus jokus, ka pavisam jocīgi kļūst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es baidos no vemšanas kā tādas, tādēļ arī nekad nav nācies pielieties līdz vemšanai (kontrolēju sevi baiļu dēļ). Nez vai kāds vēl ar mani kopā iedzertu, ja es paliktu bāla, psihotu un pieprasītu, lai mani ved uz slimnīcu :)


//btw, es aizvakar atcerējos par Ra-te-mū-mu. Atceries tādu zvēru? :))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jājā, bija tāds gan :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jāsaka gan, ka atmiņas diez ko labas nebija, jo biju pamaza, ārā bija karsts, saldējuma man nebija un es gribēju spiegt :)

(Reply to this) (Parent)