Februāris 22., 2005
| 12:34
|
Comments:
nu, apmēram tāds pats sakars kā "man" ar mana ķermeņa šūnām, ne vairāk un ne mazāk. principā tas pats attiecas arī uz t.s. nedzīvajām būtnēm, bet es negribēju sarežģīt savu domu gaitu vēl vairāk, pārdomājot viņu lomu tajā visā.
bet tu labāk pastāsti, kuros punktos es domāju galīgi garām, pieļauju, ka tu to zini :)
man liekas, ka kļūda ir apriori pieņemt par shēmas elementārajām sastāvdaļām tēzes vai principus kas citās teorijās ir tikai pieņēmumi vai smagu un strīdīgu procesu galarezultāti
es īsti nevaru iebraukt problēmā, bet man šķiet, ka mērķis var būt "radīšanai", nevis "esamībai", tas ir, mērķis jau sevī ietver subjektīvo principu
es esmu sasodīts animists, panteists un kas tik vēl ne. t.i., man ir grūti iztēloties visu, kas pastāv, kā kaut ko nedzīvu un nesaistītu, es uztveru to kā vienotu organismu. zinu, ka a priori visu to pieņemt ir pārsteidzīgi, bet man laikam daaaudz labāk patīk kaut ko iztēloties un iztēloties iztēlotā iespējamās sekas, nevis lēnītēm mēģināt sākt ar pašiem pamatiem, tip pierādīt, ka materiālisms nav gluži labākais pasaules aprakstīšanas veids vai tamlīdz. |
|
|
|
Sviesta Ciba |