Ir gadījies paturēt (?) kādu cilvēku tieši tevis aprakstīto iemeslu dēļ. Precīzāk - vēlmes pazemot/aizvainot šo cilvēku. Protams daudzu pēdējo mēnešu laikā nav neviena šāda...gadījuma, bet tolaik bija tā, ka kāds cilvēks, meitene, mani burtiski dievināja, bet man viņa diezko nepatika, jo bija sastrādājusi šādus tādus sūdus, kas kādu laiciņu atpakaļ pamatīgi iedragāja manu dzīvi. Notēloju, ka esmu visu piedevusi. Klausījos viņas noslēpumos, ļāvu viņai kunkstēt uz sava pleca, bet viņai aiz muguras to visu izklāstīju tai personai, kura dēļ viņa tā raudāja. Ar to personu arī kopistiski ņirgājāmies. Sarunāju viņai randiņu no sērijas - viņš tevi grib satikt, bet kamēr viņa gaidīja kafejnīcā es ar to personu ķiķināju aiz stūra.


Eh jā...nejauki.

(Reply to this) (Thread)

un beidzās tas tā, ka mana nepatika pret viņu kkā pārgāja, iestājās vienaldzība un tad ar vairs nekādas jēgas par viņu ķiķināt nebij. Pārtraucu ar viņu kontaktēties un viņa vēl līdz šim mirklim nezin, ka es tā izrīkojos. Un labi, ka tā.

(Reply to this) (Parent)

zini, saprotu tevi. man arī reizēm ir sasodīta vēlme sāpināt & pazemot cilvēkus, kas mani ir tādā vai citādā veidā traumējuši. tikai nekad es neesmu spējusi noturēt šo līniju īpaši ilgi, pašai kļūst šķērmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zemee nomests laiks sevi zzeelojot,jebkursh paaridarijums nak kaa maaciiba.klasiik-shkjeermi no savas astes.

(Reply to this) (Parent)

Nu tajos laikos jau arī vakaros domāju par to, cik nepareizi daru un cik stulbi tas cilvēks justos, ja patiesībā zinātu.

eh un tavā aptaujā atbildēju 3-5. Ar tiem ir cits, vēl dumjāks, gadījums. Ir cilvēki, kas man ir vajadzīgi, lai izceltos. Neglītāki, stulbāki cilvēki par mani, kurus neciešu ne acu galā, bet visur vazāju līdz, lai uz viņu fona apkārtējie pamanītu manas labās īpašības (pati esmu visnotaļ kompleksaina, tādēļ arī tā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, es arī pazīstu vienu cilvēciņu, kam pašapziņas celšanai nepieciešams regulāri kontaktēties ar stulbeņiem. kādu brīdi es izmisīgi mēģināju saprast, ko viņš tajos tādu ieraudzījis. pēc tam es gāju cauri diezgan smagam posmam, kad izdarīju loģisku secinājumu, ka "cilvēks ir tāds, kādu sabiedrību viņš sev izvēlas" un nospriedu, ka šis cilvēciņš tāds pats idiots vien ir, tikai prasmīgi maskējas (vai, precīzāk, es esmu bijusi pārāk stulba, lai to pamanītu). un es vēl joprojām brīnos, ka es dadzīvoju līdz brīdim, kad sapratu šo sistēmu un iemācījos pārāk neņemt to galvā.

// OK, šajā gadījumā vārdu "stulbenis" un "idiots" vietā būtu jāliek citi epiteti, bet man slinkums domāt kaut ko precīzāku. plus vēl tas sanāktu pārāk precīzi ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eh, taisnība tev arī ir (es tomēr neatzīstu sevi par stulbu esam). man tas liekas, ka vairāk saistās ar to, ka esmu imho kompleksaina un nespēju vispār ar sevi sadzīvot. šim dvēseles stāvoklim nāk arī šādas patīkamas fīčas klāt. vēl kā nepatīkamu blakusparādību varu nosaukt arī manu vēlmi pēc visiem, visiem, visiem. šī flirtēšana ar katru otro un cenšanās visus iegūt sev ir diezgan pabriesmīga. un visbriesmīgākais arī ir tieši tas, ka pati to apzinos, bet neko nedaru, lai būtu savādāk. sanāk traki daudz nozīmīgu cilvēku sāpināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

been there, done that. tagad reizēm domāju - bāc, kā tas nākas, ka agrāk ļaužu apkārt bija tik daudz, tagad - tik maz? un pēc tam apķeros - bāc, ko gan es darītu ar n-tajiem cilvēciņiem, kas mani grib satikt un n-tajiem puisīšiem, kas mani grib iegūt?

kas gan nenozīmē, ka man nebūtu kompleksu, man vienkārši ir pofig, lai dzīvo, ja grib. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man vēl augt un augt.

(Reply to this) (Parent)