eh, taisnība tev arī ir (es tomēr neatzīstu sevi par stulbu esam). man tas liekas, ka vairāk saistās ar to, ka esmu imho kompleksaina un nespēju vispār ar sevi sadzīvot. šim dvēseles stāvoklim nāk arī šādas patīkamas fīčas klāt. vēl kā nepatīkamu blakusparādību varu nosaukt arī manu vēlmi pēc visiem, visiem, visiem. šī flirtēšana ar katru otro un cenšanās visus iegūt sev ir diezgan pabriesmīga. un visbriesmīgākais arī ir tieši tas, ka pati to apzinos, bet neko nedaru, lai būtu savādāk. sanāk traki daudz nozīmīgu cilvēku sāpināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

been there, done that. tagad reizēm domāju - bāc, kā tas nākas, ka agrāk ļaužu apkārt bija tik daudz, tagad - tik maz? un pēc tam apķeros - bāc, ko gan es darītu ar n-tajiem cilvēciņiem, kas mani grib satikt un n-tajiem puisīšiem, kas mani grib iegūt?

kas gan nenozīmē, ka man nebūtu kompleksu, man vienkārši ir pofig, lai dzīvo, ja grib. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man vēl augt un augt.

(Reply to this) (Parent)