Janvāris 12., 2005
| 20:22 Šodien visu dienu domāju par to, ka man patīk kretīni un egoisti. Vismaz tad, kad tu saņem no viņiem kaut ko labu, tad tas ir tāpēc, ka viņi kaut kādu iemeslu dēļ ir gribējuši tev labu (vai arī tas ir sanācis nejauši), un tev nav jājūtas pateicīgai, katrā ziņā iespējas "viņš mani žēlo" vai "viņš mani saudzē" ir izslēgtas. Labāk neviltota nežēlība nekā viltots maigums, labāk neviltota vienaldzība, neviltots "a man pofig".
Un vēl es šodien visu dienu domāju par to, ka man tādi patīk tāpēc, ka es pati tāda neesmu (vai vismaz reti esmu), bet gribētu būt.
(Interesanti, vai kretīniem - un - egoistiem patīk cilvēki, kas par katru cenu cenšas nesāpināt, neatgrūst, nelikt sajusties neveikli un nemīlēti? Pat tad, ja šiem cilvēkiem tik un tā nekas prātīgs nesanāk?) Garastāvoklis:: da hvz, eju pēc alus
|
Comments:
Nez vai tādi kretīni un egoisti vispār pastāv, bieži vien šāds uzvedības modelis ir tikai un vienīgi aizsargbarjera. Vismaz es nevienu tādu nepazīstu, kā teikt, ja nespēj saskatīt kretīnus, tad tavā pasaulē tādu nemaz nav. Ir manuprāt tikai deģenerāti, bet tas jau iz citas operas.
nez. ir cilvēki, par kuriem es zinu, ka viņi no daudz kā spētu atteikties, lai es kļūtu laimīgāka vai vismaz pasmaidītu, ja nu galīgi negribas smaidīt, bet par tiem es to ZINU un tāpēc neizaicinu bez nepieciešamības. ir cilvēki, par kuriem man liekas, ka viņi ne no kā būtiska neatteiktos, lai tikai man būtu labāk. un arī tas ir OK, tas liek man būt pašpietiekamai. vai vismaz es ceru, ka tā; iedomājies, kā būtu, ja man liktos, ka es cilvēku neizmantoju, un patiesībā tomēr izmantoju. riebīgi.
man nepatīk palikt parādā, nezinot, vai es šo parādu varēšu atmaksāt. un tāpēc faktiski ir ļoti grūti kādam nonākt man tik tuvu, lai es ļautu viņam man palīdzēt; t.i., ir ļoti grūti atļaut kādam man palīdzēt, ja es nezinu, vai varēšu palīdzēt, ja to vajadzēs viņam.
baigi nesakarīgi laikam izsakos :) (klau, negribi rīt pieskriet uz Alus Arsenālu? gribētos tevi redzēt IRL)
Nē, kāpēc tīri sakarīgi, pat sapratu, vismaz domāju, ka sapratu. Bet nu dīvaini tā sanāk. Es parasti cenšos palīdzēt visiem cilvēkiem(protams saprāta robežās, daudz maz pazīstamiem), līdz brīdim, kad kāds iekakā dvēselītē. Ja šāds variants notiekās, tad nu uzskatu to cilvēku par norakstāmu, pierakstu viņu melnajā sarakstā, nu tieši kā tu teici pie izmantojamajiem. Es nez, iespējams ka stulbi, bet uzskatu, ka visi cilvēki ir labas gaišas būtnes, līdz brīdim kad nākas novērot pretējo. Par to parādu. Parasti jau cilvēki dod, nemaz negaidīdami saņemt kaut ko pretī(nu ideālajā variantā), un tai brīdi, kad viņiem tiek izdarīts kaut kas labs, to neuzskata par parāda nolīdzināšanu, bet par labu darbu, un domā, ka tagad paši ir parādnieki. Labi es jau pats sāku nesaprast, ko te rakstu.
Bet par to Aresenālu es nezinu. Es tur praktiski nevienu no tās varzas nezinu, ja nu vienīgi Makmērfijs ir vienreiz šmigā redzēts, un ar Lordu, nē kļūdījos, ar Lord_andrey vienā kompānijā ir gadījies pusi no nakts pavadīt ūdenspīpi mocot, un visādas gudrības klausoties. Pag a kur tas īsti ir, varbūt ieklīdīšu ?
un ar Lordu, nē kļūdījos, ar Lord_andrey vienā kompānijā ir gadījies pusi no nakts pavadīt ūdenspīpi mocot, un visādas gudrības klausoties
Ar lordu es negribeetu pavadīt pus nakti runaajoties, velns viņ sazin, kas viņa perversajā galviņā ienāktu prātā.
bet tik un tā precedents ir bijis... :DD runāja gan pārsvarā Elīna, bet nu tik un tā... :D
ieklīsti gan, tu ne tuvu nebūsi pirmais un vienīgais, kas pirmo reizi vaigā redzēts / pirmo reizi kompāniju redz. patiesībā es pati nezinu, kas tur vispār būs :D tas atrodas Arsenāla ielā, diezgan labi redzama izkārtne. domāju, ka būšu pagrabā.
nu, zinu jau, ka es pārāk saasināti uztveru to "parādā būšanu", bet tas man tāds "lepnā nabaga" sindroms. nezinu, kurā brīdī tas izveidojies, droši vien kaut kad, kad vīlos ļautiņos un nospriedu, ka laba darīšana ir tāds ekskluzīvs un pārsteidzošs pasākums. (vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit visdrīzāk ir runa par "samīļot-ja-otram-bēdīgi" stila palīdzību.)
zini, sajūtu, kad tu palūdz, lai cilvēks tevi saņurca, jo tev ir skumji, un dabūt pretī "nē" ir nepatīkami. un droši vien es šo sajūtu esmu izbaudījusi pārāk bieži, lai ar aizdomām skatītos uz ikvienu, kas pret mani izturas labi - tip "ko viņam vajag" (ja vien tas nav labi pazīstams cilvēks). vai pat ne tā. varbūt man negribas būt tai, kuru samīļo tāpēc, ka "es principā cenšos visiem palīdzēt, tu te pagadījies, ok, palīdzēsim tev". atkal "lepnais nabags", zinu. bet, no otras puses, pāris reizes esmu uzrāvusies uz situācijām, kad cilvēks mani pāris reizes samīļo aiz neko darīt, es to pieņemu kā zīmi, ka ir iespējama savstarpēja uzticēšanās, un - figu, bļe. (nu vo, šitās, piemēram, ir tās lietas, kas IRL jārunā, komentos k-kā tizli)
Nu karoče, ja tur ieklīst tāds viens gara auguma radījums eksibicionistu tipa mētelīti, un sāk kaut ko neveikli vervelēt, tad tas ir datoriķis zupchix.
:DDD
cik gara auguma? (šitā ir mana vājība, ņemot vērā to, ka es, ja pareizi atceros, esmu 157 cm gara)
Nu kad mani pēdējo reizi mērīja, tas laikam vēl tais laikos, kad vidusskolas bija modē, bija 191 cm, pēc tam laikam arī neesmu audzis.
nu tad honeybee nesamulsināsi... viņa pietiekoši attusējusi ar lone_wolf... ja atmiņa neviļ - 1,99 m... :)
es neesmu pietiekoši attusējusi ar lone_wolf! da man par garauguma puišiem sirsniņa trīc kopš manas (hmmm) hvz kuras mīlestības, kuram bija kādi 197 cm, nu, tā, ka, lai šo noskūpstītu, bija jānēsā trepītes līdzi :)
hmm, nu tas tāpēc, ka Tu reti nāci uz Doriana pasākumiem... bet tik un tā neizskatījās, ka Pravietis Tevi mulsinātu... :)
nu, kad es viņu ieraudzīju pirmoreiz, tad samulsu gan :) tik pamatīgi galvu atgāzusi sen nebiju ;)
sajutos maziņš un melns :)
ak, nu izmēram taču nav būtiskas nozīmes ;)
Jebkūūūru (man ir grūti to tā riktīgi uzsvērt) cilvēka rīcības motīvu var noreducēt līdz vēlmei apmierināt savas vajadzības. Vai tā būtu pašsaglabāšanās, vai arī fiziska labsajūta, tieksme izcelties (vajadzīgo pasvītrot), bet neviens nekad nedarīs neko, kas viņam nebūs izdevīgi.
Laba darīšana ir viena no visegoistiskākajām nodarbēm. Vispār.
lai tā būtu. šajā brīdī es nerunāju par "egoismu" plašākajā izpratnē, es runāju par "egoismu" šaurākajā izpratnē -t.i., kad cilvēks ļoti labi zina, ka ir egoists.
ir milzīga atšķirība starp to, kad cilvēks tev dara labu tāpēc, ka viņam tas ir nepieciešams un viņam pašam būtu slikti, ja nebūtu varējis tev palīdzēt, vai tad, kad cilvēks tev dara labu tāpēc, ka viņš ir vēlējies pierādīt kaut ko sev, kad viņam ir pilnīgi vienalga, vai tas "labā darba" objekts esi tu vai kāds cits, vai tad, kad cilvēks dara tev labu tāpēc, ka satraucas par iespējamu nepareizu reakciju no tavas puses pretējā gadījumā.
varbūt dziļi filozofiskā līmenī tas ir viens un tas pats, bet personiski atšķirība ir milzīga.
Izklausīsies vienkāršoti, bet savādāk nemaz nevajag. Viss ir atkarīgs no katra cilvēka vērtību sistēmas konkrētajā kontekstā. Ja viens Tevi ļoti respektē, bezmaz vai pielūdz, viņs būs gatavs darīt ļoti daudzas lietas, tikai, lai tikai Tu viņu paslavētu. Redz, viņam ir vērtīgāka Tava atzinība, nekā paša komforts. Citam varbūt ir savdabīgas neirozes, ka viņi nevar paši justies labi, kamēr pārējie tā nejūtas (altruisti un citi slimiķi).
Uj, ko tik vispār cilvēki nav gatavi darīt, lai iegūtu nieka uzslavu, vai savas 15 sekundes ar slavu! Visas pārējās vēlēšanās viņi var apmierināt paši (ēdiens, dzēriens, komforts, sekss, bērni, vēl šis tas), taču ar to izcelšanos pārējo vidū ir tā kā ir. Un nu viņi ir TIK izslāpuši.. Nu jā, doma skaidra.
Un, manuprāt, egoists, kurš apzinās, ka tāds ir, nav diezko labāks par tādu, kur neapzinās. Vismaz no viņu rīcības perspektīvas.
oi, nē, ir vēl cits laba darīšanas veids - ja cilvēks dara labu tāpēc, ka, zinādams, ka man ir slikti, viņš pats jūtas slikti, un, lai nejustos tā, paņem daļu no manām sāpēm, tas nav zinātniski un tas nav pierādāmi, bet tas ir iespējami un tā notiek. (un tam nav gluži sakars ar altruismu, tā drīzāk ir k-kāda vienotas asinsrites padarīšana, jo man tā ir tikai ar dažiem cilvēkiem, un pieļauju, ka maniem draugiem arī tā nav ar visiem)
bez tam - es gandrīz vai nekad neslavēju cilvēku par to, ka viņš man ko labu ir izdarījis. es pasaku paldies (ne vienmēr). slavēju es par citām lietām.
ja tie cilvēki ir pietiekami veikli, viņiem tas viss sanāk diezgan prātīgi, ja vien nerodas konflikts pašam ar sevi, kas restartē sistēmu un lieks sākties visam no gala :)
tu esi egoiste. visi mees esam. tikai dazji, nez kaadu sevis un citu saudzeejoshu apstaaklju deelj, to noliedz.
egoisms+kretīnisms (aka nerēķināšanās ar otru) ir pavisam kas cits kā egoisms+"altruisms" (aka pārspīlēta rēķināšanās ar citiem). par to es runāju. protams, visi-ir-egoisti, bet tik plaša definīcija padara pašu vārdu bezjēdzīgu.
man nekad nav licies, ka kretiins un egoists ir viens un tas pats. pat ne tuvu.
doch. man nekad nav licies, ka "+" un "=" ir viens un tas pats, pat ne tuvu.
| From: | drako |
Date: | 13. Janvāris 2005 - 10:08 |
---|
| | | (Link) |
|
Man te baumo. ka tev shodien jubileja. Ja tā, tad esi sumināta :)
Protams ka tev patiik kretiini un egoisti - kaa tad sdavaadaak tu buutu speejiiga paciest mani? :DDDD |
|
|