nez. ir cilvēki, par kuriem es zinu, ka viņi no daudz kā spētu atteikties, lai es kļūtu laimīgāka vai vismaz pasmaidītu, ja nu galīgi negribas smaidīt, bet par tiem es to ZINU un tāpēc neizaicinu bez nepieciešamības.
ir cilvēki, par kuriem man liekas, ka viņi ne no kā būtiska neatteiktos, lai tikai man būtu labāk. un arī tas ir OK, tas liek man būt pašpietiekamai. vai vismaz es ceru, ka tā; iedomājies, kā būtu, ja man liktos, ka es cilvēku neizmantoju, un patiesībā tomēr izmantoju. riebīgi.

man nepatīk palikt parādā, nezinot, vai es šo parādu varēšu atmaksāt. un tāpēc faktiski ir ļoti grūti kādam nonākt man tik tuvu, lai es ļautu viņam man palīdzēt; t.i., ir ļoti grūti atļaut kādam man palīdzēt, ja es nezinu, vai varēšu palīdzēt, ja to vajadzēs viņam.

baigi nesakarīgi laikam izsakos :) (klau, negribi rīt pieskriet uz Alus Arsenālu? gribētos tevi redzēt IRL)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, kāpēc tīri sakarīgi, pat sapratu, vismaz domāju, ka sapratu. Bet nu dīvaini tā sanāk. Es parasti cenšos palīdzēt visiem cilvēkiem(protams saprāta robežās, daudz maz pazīstamiem), līdz brīdim, kad kāds iekakā dvēselītē. Ja šāds variants notiekās, tad nu uzskatu to cilvēku par norakstāmu, pierakstu viņu melnajā sarakstā, nu tieši kā tu teici pie izmantojamajiem. Es nez, iespējams ka stulbi, bet uzskatu, ka visi cilvēki ir labas gaišas būtnes, līdz brīdim kad nākas novērot pretējo. Par to parādu. Parasti jau cilvēki dod, nemaz negaidīdami saņemt kaut ko pretī(nu ideālajā variantā), un tai brīdi, kad viņiem tiek izdarīts kaut kas labs, to neuzskata par parāda nolīdzināšanu, bet par labu darbu, un domā, ka tagad paši ir parādnieki. Labi es jau pats sāku nesaprast, ko te rakstu.

Bet par to Aresenālu es nezinu. Es tur praktiski nevienu no tās varzas nezinu, ja nu vienīgi Makmērfijs ir vienreiz šmigā redzēts, un ar Lordu, nē kļūdījos, ar Lord_andrey vienā kompānijā ir gadījies pusi no nakts pavadīt ūdenspīpi mocot, un visādas gudrības klausoties. Pag a kur tas īsti ir, varbūt ieklīdīšu ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un ar Lordu, nē kļūdījos, ar Lord_andrey vienā kompānijā ir gadījies pusi no nakts pavadīt ūdenspīpi mocot, un visādas gudrības klausoties

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ROTFL

:)

(Reply to this) (Parent)

Ar lordu es negribeetu pavadīt pus nakti runaajoties, velns viņ sazin, kas viņa perversajā galviņā ienāktu prātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tik un tā precedents ir bijis... :DD runāja gan pārsvarā Elīna, bet nu tik un tā... :D

(Reply to this) (Parent)

ieklīsti gan, tu ne tuvu nebūsi pirmais un vienīgais, kas pirmo reizi vaigā redzēts / pirmo reizi kompāniju redz. patiesībā es pati nezinu, kas tur vispār būs :D
tas atrodas Arsenāla ielā, diezgan labi redzama izkārtne. domāju, ka būšu pagrabā.

nu, zinu jau, ka es pārāk saasināti uztveru to "parādā būšanu", bet tas man tāds "lepnā nabaga" sindroms. nezinu, kurā brīdī tas izveidojies, droši vien kaut kad, kad vīlos ļautiņos un nospriedu, ka laba darīšana ir tāds ekskluzīvs un pārsteidzošs pasākums. (vēl jo vairāk tāpēc, ka šeit visdrīzāk ir runa par "samīļot-ja-otram-bēdīgi" stila palīdzību.)

zini, sajūtu, kad tu palūdz, lai cilvēks tevi saņurca, jo tev ir skumji, un dabūt pretī "nē" ir nepatīkami. un droši vien es šo sajūtu esmu izbaudījusi pārāk bieži, lai ar aizdomām skatītos uz ikvienu, kas pret mani izturas labi - tip "ko viņam vajag" (ja vien tas nav labi pazīstams cilvēks).
vai pat ne tā. varbūt man negribas būt tai, kuru samīļo tāpēc, ka "es principā cenšos visiem palīdzēt, tu te pagadījies, ok, palīdzēsim tev". atkal "lepnais nabags", zinu. bet, no otras puses, pāris reizes esmu uzrāvusies uz situācijām, kad cilvēks mani pāris reizes samīļo aiz neko darīt, es to pieņemu kā zīmi, ka ir iespējama savstarpēja uzticēšanās, un - figu, bļe.
(nu vo, šitās, piemēram, ir tās lietas, kas IRL jārunā, komentos k-kā tizli)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu karoče, ja tur ieklīst tāds viens gara auguma radījums eksibicionistu tipa mētelīti, un sāk kaut ko neveikli vervelēt, tad tas ir datoriķis zupchix.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DDD

cik gara auguma? (šitā ir mana vājība, ņemot vērā to, ka es, ja pareizi atceros, esmu 157 cm gara)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu kad mani pēdējo reizi mērīja, tas laikam vēl tais laikos, kad vidusskolas bija modē, bija 191 cm, pēc tam laikam arī neesmu audzis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad honeybee nesamulsināsi... viņa pietiekoši attusējusi ar lone_wolf... ja atmiņa neviļ - 1,99 m... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es neesmu pietiekoši attusējusi ar lone_wolf!

da man par garauguma puišiem sirsniņa trīc kopš manas (hmmm) hvz kuras mīlestības, kuram bija kādi 197 cm, nu, tā, ka, lai šo noskūpstītu, bija jānēsā trepītes līdzi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm, nu tas tāpēc, ka Tu reti nāci uz Doriana pasākumiem... bet tik un tā neizskatījās, ka Pravietis Tevi mulsinātu... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, kad es viņu ieraudzīju pirmoreiz, tad samulsu gan :) tik pamatīgi galvu atgāzusi sen nebiju ;)

(Reply to this) (Parent)

sajutos maziņš un melns :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak, nu izmēram taču nav būtiskas nozīmes ;)

(Reply to this) (Parent)