Izklausīsies vienkāršoti, bet savādāk nemaz nevajag. Viss ir atkarīgs no katra cilvēka vērtību sistēmas konkrētajā kontekstā. Ja viens Tevi ļoti respektē, bezmaz vai pielūdz, viņs būs gatavs darīt ļoti daudzas lietas, tikai, lai tikai Tu viņu paslavētu. Redz, viņam ir vērtīgāka Tava atzinība, nekā paša komforts. Citam varbūt ir savdabīgas neirozes, ka viņi nevar paši justies labi, kamēr pārējie tā nejūtas (altruisti un citi slimiķi).

Uj, ko tik vispār cilvēki nav gatavi darīt, lai iegūtu nieka uzslavu, vai savas 15 sekundes ar slavu! Visas pārējās vēlēšanās viņi var apmierināt paši (ēdiens, dzēriens, komforts, sekss, bērni, vēl šis tas), taču ar to izcelšanos pārējo vidū ir tā kā ir. Un nu viņi ir TIK izslāpuši.. Nu jā, doma skaidra.

Un, manuprāt, egoists, kurš apzinās, ka tāds ir, nav diezko labāks par tādu, kur neapzinās. Vismaz no viņu rīcības perspektīvas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oi, nē, ir vēl cits laba darīšanas veids - ja cilvēks dara labu tāpēc, ka, zinādams, ka man ir slikti, viņš pats jūtas slikti, un, lai nejustos tā, paņem daļu no manām sāpēm, tas nav zinātniski un tas nav pierādāmi, bet tas ir iespējami un tā notiek. (un tam nav gluži sakars ar altruismu, tā drīzāk ir k-kāda vienotas asinsrites padarīšana, jo man tā ir tikai ar dažiem cilvēkiem, un pieļauju, ka maniem draugiem arī tā nav ar visiem)

bez tam - es gandrīz vai nekad neslavēju cilvēku par to, ka viņš man ko labu ir izdarījis. es pasaku paldies (ne vienmēr). slavēju es par citām lietām.

(Reply to this) (Parent)